Par Čīkstošo klusumu…

Nu jā…Nopirku Nacionālā teātra abonementu, pirmā izrāde-Čīkstošais klusums. Un ko tas varētu nozīmēt? Mans, kā parasti, ļoti subjektīvais skatītāja viedoklis par izrādi…

Dramaturģija

Iestudējumā pamatā ir igauņu teātra NO99 izrāde GEP-Gorjačije estonskije parņi. Pirmizrāde 2007.gada maijā. Igaunijā ļoti populārs un mīlēts iestudējums, kas piedzīvoja ap 300 izrādēm. Teātra NO99 iestudējumi pamatā balstās aktieru improvizācijā – režisora galvenā ideja + aktieru teksti par tēmu. Līdzīgi kā ar JRT iestudējumiem. Un tas rada problēmu, jo teksts un improvizācija ir individuāli saderīgi tieši ar konkrēto aktieri, tāpat kā individuāli šūts apģērbs slikti piegulēs svešam plecam. Iestudēt šāda veida dramaturģiju citā teātri vienmēr ir augsta riska pasākums.

Ideja

Bariņš jauni vīriešu nolemj glābt savas tautas pastāvēšanu un nodibina biedrību, par kuras pirmo mērķi kļūst vairošanās jeb sieviešu apaugļošana, lai atjaunotu nācijas dzīvo spēku

Latvijas sabiedriskais konteksts

Čaļi glābj Latviju? Precedents? Mums ir uz ielas spontāni dzimusi politiska partija, kas pirmo reizi ir iekļuvusi partija –Visu Latvijai! Jauni cilvēki ar trakām idejām un drosmi mēģināt tās īstenot. Vai trakām idejām var noticēt tikai uz skatuves, bet ne dzīvē? Ha, personīgi es par viņiem nobalsoju! Un pagaidām esmu ļoti apmierināts.

Un arī bērnu frontē VL! puiši cīnās nopietni. R.Dzintara ģimenē rudenī piedzima otrs dēls un ģimenes galva paziņoja, ka sieviņa atpūtīsies, tad domās arī par meitiņu-peciņu. Un Parādnieka ģimenes modelis? Kurš tikai tam nav uzbraucis priekšvēlēšanu laikā… Pat Šķēle TV priekšvēlēšanu debatēs Jelgavā. Četri dēli, meita un sievas…Un visi draudzīgi sadzīvo…Kopā! Tieši izrādes idejas garā.

Atšķirībā no dažiem labiem citiem, nebūt ne slikti materiāli situētiem un nodrošinātiem, kas spējīgi tikai vaimanāt valdībā un televīzijā –Kas notiek Latvijā?!-bet nav devuši nekādu reālu ieguldījumu tautas izdzīvošanas lietā. Īpaši tie Valži un Jāņi, kuriem uzvārds sākās ar Domb… premjeri…un pleiboji…Nodzīvojuši jau līdz sirmiem matiem, bet bērnu nav…

Demogrāfiskie apstākļi

Pašlaik latviešu, kā tautas, pastāvēšanu vairāk apdraud ekonomiskā emigrācija, nevis bērnu nepietiekama dzimšana. Šī problēma Latvijai ir daudz akūtāka nekā Igaunijai. Ko līdz, ka bērni dzimst, ja viņu tiek izvesti aiz Latvijas robežām, jo vecākiem nav darba un līdzekļu, lai izaudzinātu viņus dzimtenē. Ja netiks atrisinātas valsts ekonomiskās problēmas, tad risināt citas problēmas būs bezjēdzīgi. Arī Latvijā treknajos gados pie māmiņu algām dzimstības rādītāji uzlabojās, tikai kurā valstī šie bērni ies skolā un kādā valodā mācīsies…

Latviešu skaits samazinās, bet mūsu problēmas ne ar ko neatšķiras no citām Eiropas mazo tautu problēmām. Un ja godīgi, tad arī no Eiropas lielo tautu problēmām. Arī vāciešu, francūžu un britu ģimenēs bērnu nav daudz un arī viņu nākotne ir apdraudēta pašu nacionālajās valstīs, jo tas ir tikai laika jautājums, kad viņi kļūs par minoritāti.

Tautas tradīcijas

Jā, latviešiem ir mirušo kults, kas izpaužas, piemēram, Kapu svētkos, bet …Latvieši ir viena no ļoti nedaudzajām Eiropas tautām, kas joprojām, varbūt ne gluži saprotot ko un kāpēc, bet reāli praktizē arī pagāniskos Auglības rituālus. Cauri gadsimtiem un varbūt pat gadu tūkstošiem, jo šo rituālu saknes ir ļoti senos pagānisma laikos… Jāņu nakts mistērijas…

Jāņi ir svētki, ko labprāt ir pieņēmuši un akceptējuši arī Latvijas sveštautieši, jo tie ir svētki bez politiskās ideoloģijas-pikniks pie dabas ar oficiālu iedzeršanu un šašlikiem. Un jā, arī latvieši dzer un cep šašlikus, bet tomēr…Tur ir vēl kaut kas …Kaut kas vairāk! Kaut kas dziļi pagānisks, kas katram latvietim ir ierakstīts gēnu kodā. Jāņu nakts ugunskuri, vainagi un dziesmas…Kad Pedvālē, saulei lecot, vīri skrien pa pliko… Nakts, kad latvieši iet  meklēt Papardes ziedu…Kāds latvietis nezina, ko tas nozīmē? Kādam jāpaskaidro?

Ja igauņu izrāde bija vispārinātā simbolu, zīmju un nosacītības līmenī pacelta, bet konkrēti par igauņiem, tad latviešu versija bija par abstraktu mazo tautu, kur vienīgā lokalizācija bija personāžu vārdos un vietu nosaukumos. Derētu arī krieviem Sibīrijā, kur lielā masā nāk iekšā ķīnieši, vai ASV, kur arī ir aprēķini, ka pārskatāmā nākotnē, baltie pilsoņi kļūs par minoritāti. Kā izrādes galvenā ideja ir izvirzīta tēze – ja valdība dotu vairāk, tad bērnu dzimtu vairāk. Skaļš, bet strīdīgs apgalvojums, jo bagāto ekonomiku valstīs, kur ir spēcīga sociālo atbalstu sistēma, iedzīvotāju skaits tiešām pieaug, bet tas gan ir uz imigrācijas rēķina. Bērni dzimst nevis pamatnāciju, bet gan imigrantu ģimenēs. Daudz! Īpaši musulmaņu, ģimenes, kur sievietes vienīgais pienākums ir dzemdēt un saņemt bērnu pabalstus. Par ķīniešu un indiešu spējām vairoties pat nepieminēšu, jo ļoti čakli cilvēki. Visur!

Nacionālā teātra versijā viss uzsvars ir likts uz seksa atribūtiku un pajēlām rupjībām. Nav pikantuma, ir piedauzība! Vāji… Latvieši ir tauta, kurai ir sējums ar nerātnajām dainām…Varbūt vajadzēja palasīt?

Pašlaik ir modē būt mazliet politnekorektam, bet visam ir mērs un robeža. Ja no Nacionālā, tas ir valsts, teātra skatuves tiek agresīvi aurēti tādi teksti- Vai jūs gribat, lai te ievācas dzīvot melnā (izrādē gan tika lietots rupjāks apzīmējums) Laiza un šķībacainā Džeina?…Es saprotu, ka Ģ.Ēcis jau gadiem dzīvo Maskavā un viņam tāda retorika šķiet normāla, bet latvieši tomēr ir civilizēta tauta, kas pieder Eiropas kultūrai. Un  teātrim ir arī direktori un administratori…Kuriem man gribētos paprasīt-Jūs ko, driģenes esat saēdušies? Vai sabiedrība, kas jau tā ir  agresīva, neiecietīga, ksenofobiska pret visu citādo, vēl būtu īpaši jākūda?

Režija

Režisors Ģirts Ēcis, savos 40 gados, vēl, laikam, skaitās jaunais režisors, jo nesen beidzis skoloties un kontā ir tikai pāris izrādes. Melnais strazds, ko Ēķis iestudēja, ir par ļoti specifisku seksa novirzienu–pedofiliju. Arī šī iestudējuma vadmotīvs ir par un ap seksa tēmu. Nu visu laiku jau mums seksa tēmas, visā spektrā un novirzienos, bija Džilindžera ekskluzīvā specializācija. Tā teikt, Dž.Dž. sēņu vietas…Bet nu jau tur lien katrs, kam nav slinkums… Un Zālamana pēdējā mīla…un Čīkstošais klusums… Uz primitīvu konjuktūru tieši vērsts iestudējums-sekss, rupjības, kailu ķermeņu eksponēšana un nacionālistiski saukļi.

Režisors nosaka izrādes koncepciju, kas ietver aktieru izvēli, dod uzstādījumus scenogrāfijai, kostīmiem un mūzikai. Tie ir režisora instrumenti, kas tiek izmantoti, lai sasniegtu iecerēto rezultātu. Komponisti, scenogrāfi un kostīmu mākslinieki ir tikai izpildītāji, kuri realizē režisora redzējumu. Vairāk vai mazāk veiksmīgi…

Aktieru izvēle

Izmantoti ir tie paši jaunie aktieri-vīrieši, kuri spēlēja Serebreņņikova Mirušo dvēseļu iestudējumā. Tikai tur jau spēlēja arī tādi NT zubri kā Laizāns, Puga, Lisners, kuri kā enkuri to izrādi arī turēja. Šeit uz skatuves trūka līdera. Tāds skudru pūznis…Jūklis, ņudzeklis, kur līderību paņēma Grasbergs, jo viņš izkliedza  rupjākos apzīmējumus un izteicienus, kas ļoti uzbāzīgi tika uzsvērts kā konkrētā iestudējuma „nagla” un inovācija -Nou Hau, tā teikt…Pārējie, laikām, tomēr tai savu latviešu mammu audzināšanai tik viegli pāri pārkāpt nevarēja…Kas priecē!  

 Scenogrāfija

Igauņi  

Spēlēja daudz mazākā zālē, kas deva daudz tiešāku un personīgāku saiti ar skatītāju. Kaila, askētiska skatuve ar koka dēļu apšuvumu-tīrā somu-ugru stilā, vienīgie rekvizīti-ķeblīši.

Ģ.Ēcis-Aigars Ozoliņš

Lielā zāle. Skatuves dekorācija-tipveida daudzdzīvokļu māja, kas iederīga jebkurā postpadomju telpā.   Uļica Stroiteļej, dom 5… Vienīgās asociācijas, ko man radīja skatuves iekārtojums-daudzdzīvokļu mājas šķērsgriezums, bija…Trušu būri!

Truši vispār bija izrādes vadmotīvs, simbols. Trusis ir uz programmām, 2.cēlienā uz lielā ekrāna ar devīzi-Lec ārā no dobes-, viena no meitenēm aicina puisi ar vārdiem-Kniebsimies (precīzi neatceros, varbūt lietoja vārdu-drāzīsimies) kā trusīši Jāņu naktī! Tā bija vienīgā reize, kad izrādē Jāņu nakts tika pieminēta. Vispār tā bija izrāde par trušiem, nevis latviešiem. Laikam teātra veltījums Truša gadam.

Un riepas …Kā bērnu spēļu laukuma elements…Tās pašas, kas Mirušajās dvēselēs?

Kostīmi

Igauņi

Spēlēja savos nacionālajos tautas tērpos.

Ģ.Ēcis- Liene Dobrāja

Nu vienīgais kā es to eklektisko maisījumu varētu kopumā apzīmēt – humpalu veikals. Personāžus identificēju pēc aktieriem:

Mārtiņš Brūveris- pelēks apakškrekls bez piedurknēm un kepka. Kā krievu 60to filmās par komjauniešu triecienceltnēm.

Uldis Anže- pelēks uzvalks ar pelēku džemperi. Pēc apģērba un manieres kā viņš piesēdās uz soliņa pie Grasberga, mana pirmā doma bija…Jehovas liecinieks.

Madara Saldovere- cik es sapratu, tad viņai bija Mātes monologs. Gaumīgos svārciņos indiešu stilā ar spožiem izšuvumiem metāliskajā diegā. Mantras, čakras, karmas…

Es nesapratu koncepciju. Absolūtā bezstila stils?

Mūzika

Igauņi

Autentiskā tautas mūzika. Izrādes noslēgumā aktieri a capella dziedāja tautas dziesmu, rādot līdzi surdo tulkojumu.

Ģ.Ēcis

R.Paula, I.Kalniņa populārākā kino mūzika. Selgas Mences –Kur tu biji bāleliņi, noslēgumā pants no M.Brauna,J.Petera-visu mums var atņemt, tikai mīlu nē. Šajā mūžīgajā-mūsu dzimtenē…Patoss sita augstu vilni!

Bet vispār mūzika bija labākais iestudējuma elements.

Un atkal Serebreņņikovs…Ar tiem dzīvajiem muzikālajiem priekšnesumiem. Vienā būrī arī aktieru blice kaut ko spēlēja.

Jau ieejot zālē, dabūju zināmu kultūršoka devu, jo viena ČK izrāde tajā dienā jau bija bijusi…Pie lampām karājās piepūsti prezervatīvi. Gandrīz ķekaros… Nu darīt jau var viss kaut ko, bet vai vajag? Ar pirmo ainu, kas laikam bija domāta kā komiska, sākās muļļāšanās uz skatuves. Aktieri vienkārši nezināja, ko darīt, tur bija tikai-Baiba!.. Jāni!… Baiba!.. Jāni! Kāpēc?!…Kāpēc?!!..Kāpēc?!!! Brēkšana un roku mētāšana. Disaster…

Tad es sāku pētīt un mēģināt saprast, ko nu kurš tajos būros dara. Tā kā darbības bija bezjēdzīgas, tad saprast neizdevās. Vimba un Brūveris(laikam)apakšbikses cilāja klozetpodus? Kāpēc? Nezinu…Artuss Kaimiņš arī apakšbikses, knapi uz gurniem, kaut ko knosījās, līdz sāka ņemties ar prezervatīvu pūšanu, ko, principā, visu pirmo cēlienu arī darīja. Tāds puspliks viņš jau pie Serebriņokova bija…Es jau sāku šaubīties, vai man vispār to puisi izdosies kādreiz apģērbtu uz skatuves ieraudzīt. Tā meitene, kas Baiba, arī vilka kleitu nost un virsū, un atkal atpakaļ. Jēga? Laikam figūru nodemonstrēt. Nu smuka jau. Nekādu citu mērķi bez plikas-tiešā un pārnestā nozīmē-eksponēšanās es tam neredzēju. Nu vēl drusku tas izskatījās pēc Hamburgas sarkano lukturu rajona, kur arī viss vērtīgais skatlogā…Un Mirušajās dvēselēs jau arī uz skatuves pārģērbjas…

Un tā tas bezsakars turpinājās. Brūvera personāžs mēģināja pakārties. Kāpēc? Nezinu, nekādi paskaidrojumi ne pirms, ne pēc incidenta netika sniegti. Tikai atkal brēkāšana un roku mētāšana. Bet izskatījās tas amizanti-kā apkārt braukājoša lunaparka šausmu istabas atrakcija. Kaut kad jaunībā esmu redzējis. Šķiet ka Ēcis arī… Brīdi, kad Kaimiņa varonis nošāvās palaidu garām, jo tai brīdī skatījos uz Grasbergu un mēģināju viņa monologa jēgā iebraukt. Kāpēc šāvās? Man nav ne jausmas.

Aina ar palagiem uz veļas auklām, kur Vimbas varonis aģitē meitenes uz bērnu radīšanu-kāpēc tieši tajā vietā viņš bikses velk aiz palagiem, ja pāris pirmās ainas ir spriņģojis pa skatuvi tais pašās zaļajās apakšbikses, nesapratu? Kāpēc pēkšņi tāda kautrība?

Pie S.Mences dziesmas akrises stāv, un stāv, un stāv…Kā Lata sievas…sālsstabos pārvērtušās…Kamēr dziesma skan, un skan ilgi, tikmēr arī stāv. Jo ko darīt nezina…Un tā tālāk un tā joprojām…

Otrais cēliens ar to lielo ekrānu un grūstīšanos ap to, un Ķirsona uzvārda apņirgšanu. Un tas vēl pēc ainas, kur lika roku uz sirds, lai iesildītu…Ka latvietim nevajag latvieti ēst… Nu nav īpaši konsekventi. Un nav smuki ielikt cilvēku kā teātra sadarbības partneri programmiņā un tad apsmiet uz skatuves. Un, kas svarīgi, slikti biznesam.

Ko spēlēja U.Anže un M. Brūveris, kad skatītāju zālē tos didaktiskos tekstus laida, rokas vicinādami, -kas ir nācija un vai ir jēga tās pastāvēšanai, -tos pašus tēlus, ko 1.cēlienā vai citus, nesapratu. Vismaz U.Anžem bija cits krekls mugurā, ko tas nozīmē nezinu.

No99 GEP izrādē igauņu valodā es visu sapratu un viss man patika, bet dzimtajā valodā…Nesapratu! Es pat neatceros, kad es pēdējo reizi tādu bardaku uz skatuves esmu redzējis. Un tas viss depresīvās krāsās un pie patētiskas mūzikas. Nu nevajag režisoram, kurš savam vienīgajam dēlam ir devis vārdu-Kirils, un kurš jau gadiem pastāvīgi dzīvo Maskavā ar draudzeni-osetīnu tautības aktrisi, ja var ticēt dzelteno mēdiju informācijai, kas atrodama Google, ķerties pie latviešu nacionālajām un vairošanās tēmām…Ko nevar celt, to nevar nest!

Tā nav režija…Tā ir katastrofa!

Aktieri

Nu jā…Pie tik neveiksmīgas režijas, ko var no aktieriem prasīt. Īpaši no jauniem un profesionāli nepieredzējušiem.

Aktrise, kura runāja Mātes monologu- Madara Saldovere- ja nekļūdos. Nu kā daiļslidošanā…Tehniskais izpildījums- skatuves runa nav trenēta lielajai zālei, balss nenes, tembrs neizteiksmīgs. Par māksliniecisko jeb emocionālo izpildījumu-sen nebiju dzirdējis tik falšu intonāciju. Es neko nezinu par aktrisi, bet gandrīz par 95% esmu pārliecināts, ka viņai pašai bērnu nav.

Gundars Grasbergs -ļoti agresīva spēle. Potenciāls ir, bet ir nepieciešama stingra režisora roka, jo Mirušajās dvēselēs spēlēja pieklājīgā līmenī. Vismaz kamēr jauns un nepieredzējis.

Ģirts Liuziniks- principā vienīgā pieklājīgā līmenī nospēlētā aina izrādē, kur Liuzinika varonis jauc galvu meitenei- Tu esi visskaistākā…Tur vismaz izskatījās ticami, ka šis puisis var pierunāt meiteni, ja ne uz bērnu, tad vismaz uz kaut ko…

Artuss Kaimiņš- spēcīga ķermeniskā enerģētika, bet tāpēc jau viņš nav jātur pliks. Domāju, ka aktiera potenciāls ir pietiekams, lai labi tiktu ar lomu galā arī apģērbā. Izteiksmīga plastika, bet vajadzētu piestrādāt pie skatuves runas. Skaņa nāk ārā it kā zem spiediena, saspiesta nevis plaša, rodas iespaids, ka balss saites ir pārspriegotas, tāpēc arī dikcija vietām  neskaidra. Nu tā vismaz man izskatījās Mirušajās dvēselēs. Jo šeit dzīvās skaņas nebija. Bet vispār neatceros, kad pēdējos gados esmu pie jaunajiem tik vulkānisku skatuvisko temperamentu redzējis…

Mārtiņš Brūveris- nu ja tikai par šo izrādi, tad, laikam gan, es šo to indīgu gan  pateiktu, bet es nupat noskatījos Garās dienas ceļu uz nakti…Laba izrāde. Un redzēju aktieri ar savdabīgu plastiku, īpatnēju un siltu balss tembru, kurš spēj tikt galā ar nebūt ne vienkāršu lomu lugā, kas pieder XX gadsimta zelta izlasei. Re, ko nozīmē laba dramaturģija+profesionāls režisors. Un tāds meistars kā M.Kublinskis ar vāju aktieri bez radošā potenciāla vienkārši nestrādātu.

Pārējie citās lomās un izrādes man nav acīs iekrituši, bet par  šo iestudējumu neko labu pateikt nevaru, tāpēc neteikšu neko.

Rezumējot

Par visām izrādes komponentēm…Nu i gadostj eta vaša zaļivnaja riba !

p.s. Es saliku NO99 GEP izrādes video , lai būtu saprotams par ko ir stāsts…

Aina , kas latviešiem bija pie lielā ekrāna-aina ar PR kompaniju un Noslēgums

Tu esi visskaistākā…

Tur , kur kur latviešiem balti palagi uz striķa un Vimba zaļās trusenēs…

Igauņu puiši gatavojas misijai…

Pāri ieskatās…

Igauņi laiž dārziņā…

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts teātris. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

4 Responses to Par Čīkstošo klusumu…

  1. zvirbulēns saka:

    Visu cieņu, te ielikts darbs un sirds, tas arvien priecē!
    Īsāki sakot, malacis!
    🙂

  2. Vladis Spāre saka:

    Tiešām interesants raksts!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s