Quo vadis, prezident ?

Latvijai ir jauns prezidents. Šķiet, ka Andris, atšķirībā no Valda, nemeklē atbildi uz sakramentālo -Kas es esmu? Šķiet, ka zina, kas viņš ir… Neraksturīgi Latvijā valdošajai, visai liekulīgajai, politiskajai kultūrai, kur viss tiek izlemts kuluāros, Bērziņam pietika drosmes un pašapziņas publiski pateikt –Es gribu un es varu! Visai netipiski latvietim, starp citu. Īpaši simpātiski tas izskatījās uz citu amata kārotāju ikdienas paziņojumiem mēdijos, ka viņus šodien atkal neviens nav uzrunājis nākt par prezidentu.

Politiskais spēks, kas kandidātu izvirza, arī uzņemas atbildību nodrošināt rezultātu-ievēlēšanu, bet kandidāts uzņemas saistības un pienākumus pret „labvēļiem”. Zatlera cīņa ar oligarhiem izskatās pietiekami divkosīga, ņemot vērā viņa izvirzīšanas un ievēlēšana apstākļus. Slavenā Zoo procedūra…Kad pieņēma amatu, kopā ar nosacījumiem, nezināja, ka 3A ir oligarhi? Vai toreiz kāre pēc amata bija stiprāka par ētiskajiem principiem? Vai Valdis grib apgalvot, ka tikai nedēļu pirms pārvēlēšanas uzzināja, kas Latvijā ir oligarhi? Un, ja Zatleram nebūtu bijušas problēmas ar pārvēlēšanu, tad ko? Joprojām nezinātu, ka Latvijā ir oligarhi? Kā ierasts ietu ar Aivaru pusdienās? Starp citu, kurš maksāja?

Andris Bērziņš visu darīja pats, un tas viņu dara brīvu manevrā . Bet tā var izrādīties problēma ZZS, kuras attieksme pret Bērziņa iniciatīvu bija-ja gribi, tad dari pats uz savu galvu un atbildību, bet mēs mazgājam rokas nevainībā. Līdz ar to Bērziņam nav nekādu īpašu saistību pret ZZS -pats riskēja, pats dzer šampanieti. Bērziņa neatkarība parādās jau komandas formēšanā un padomnieka korpusa izvēlē. Maizītis kā padomnieks nacionālās drošības jautājumos ir pārsteigums. Tikpat negaidīta var izrādīties Bērziņa premjera kandidāta izvēle pēc ārkārtas vēlēšanām.

Bet nu par būtisko…Lietas, kas nepatīkami griezās man ausīs A.Bērziņa, kā valsts prezidenta, pirmajos publiskajos izteikumos. Prioritāte izglītība? Lieliski! Bet ļoti jau īpatnēji pasākumi tika pieteikti izglītības kvalitātes un konkurētspējas celšanā…

1.Atteikšanās no valsts finansētām studiju vietām pārejot uz 100 % valsts garantētu studiju kreditēšanu. (A.Bērziņš)

Dārgs, bet ļoti augsta riska projekts, kur valsts pilnībā zaudētu iespēju ietekmēt izglītības un nodarbinātības politiku, kā instrumentu izmantojot finansējumu piešķiršanu budžeta vietām inženiertehniskajās un dabas zinātņu specialitātēs. Ja visi 100% studējošo gribēs būt par juristiem un politologiem, tad neviens viņiem to nevarēs liegt. Un tā kā darba pēc tam nebūs, tad valsts pati varēs šos kredītus nomaksāt no nodokļu maksātāju naudas. Kam? Nu tiem, kas jau tagad izsniedz valsts garantētos studiju kredītus uz procentiem, tagad tikai apjoms mazāks…Komercbankām!

Pirmie ideju publiski prezentēja Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvji Vjačeslavs Dombrovskis un Roberts Ķīlis.  Zviedru augstskola…Zviedru bankas…

Turklāt abi nosauktie, V.Dombrovskis un R.Ķīlis, ir sociālo zinātņu pārstāvji, kas ir visai neapmierināti ar valsts realizēto politiku inženierzinātņu un dabas zinātņu studiju atbalstam. Motivācija kā Zatleram, atlaižot Saeimu…Ja nav man, lai nav nevienam!

Un Andris Bērziņš savā profesionālajā karjerā arī ir bijis saistīts ar bankām-SEB, kas arī zviedru banka, ja konkrēti… Bet ja sabiedrības intereses konfrontē ar banku interesēm? Kurā pusē nostāsies Valsts prezidents ? Dzīvosim…Redzēsim!

Kam šāda finansēšanas sistēma izdevīga? Skandināvu bankām? Hipotekāro kredītu bums beidzies, nu tad pelnīsies ar studiju kredītiem? Vai tad vēl nav gana? Vai tad vēl nepietiek?

Nevienā no kaimiņu valstīm Baltijā un Skandināvijā, kā arī praktiski visā ES, šādu sistēmu nepraktizē. Tas beigsies ar to, ka mūsu jaunatne dosies studēt uz ārvalstīm, kur valsts finansē augstāko izglītību. Ja ne tālāk, tad uz Tartu Universitāti, kas ļoti laba. Kā jaunlatvieši uz Tērbatu….Un igauņi vēl viņiem stipendijas maksās!

2. Vēl ir tās idejas par vienas lielas augstskolas izveidi. Es domāju, ka ilgtermiņā mēs nekur nepaliksim arī šajā jautājumā. (A.Bērziņš)

Idejas par vienas lielas valsts augstskolas izveidi? Un ilgtermiņa mēs nekur nepaliksim? Un kāpēc tieši nepaliksim? Lūdzu nosaukt kādu valsti, kur eksistē kaut kas tamlīdzīgs. Precedentus un piemērus lūdzu! Par Ziemeļkoreju un Kubu nezinu, bet pat Lukašenko līdz tam nav aizdomājies. Un, ja nekur Eiropā nekas tamlīdzīgs neeksistē, tad kāpēc tas ir nenovēršami Latvijā? Ar ko tieši mēs tik ļoti no visiem citiem atšķiramies? Ar ko tieši esam tik vienreizēji un unikāli?

Augstskolu lieta Latvijā ir visai sarežģīta un samudžināta. Duļķaini ūdeņi… Praktiski 20 gadus, augstskolas nevarēja sūdzēties par studentu un ienākošās naudas daudzumu. Pēc neatkarības atjaunošanas, kad kardināli mainījās ekonomiskā sistēma un likumdošanas bāze, paralēli jauniešiem, studentu auditorijās par jaunu sēdās tie, kas augstāko izglītību bija ieguvuši padomju laikā. Līdz brīdim, kad Latvija iestājās ES, bija ierobežotas iespējas studēt ārzemēs, kā arī pastāvēja valodas barjera, jo atšķirībā no šodienas jaunatnes, kas brīvi pārvalda angļu valodu, tās paaudzes tekoši runāja krieviski. Šie faktori deva augstskolām vairāk kā pietiekamu kontingentu visām iespējamajām plūsmām-dienas, vakara, neklātienes, pilnā laika un nepilna laika, bakalauri un maģistri, un profesionālā izglītība un kas tik tur vēl nē. Pie mums katrai sekretārei ir maģistra diploms. Kādam nolūkam? Neviens nezina!

Pateicoties slavenajam Profesoru lobijam, kas vienmēr bijis ļoti stiprs Latvijas parlamentā, likumos tika iestrādātas noteiktas izglītības līmeņa prasības profesijām un amatiem. Augstākā izglītība tika pieprasīta visu līmeņu ierēdņiem un valsts pārvaldes darbiniekiem, kam pateicoties tika radīts plašs valsts koledžu tīkls, lai apmierinātu ažiotāžas pieprasījumu. Līdz šim brīdim neesmu sapratis, kas ir koledžas realizētā 1.līmeņa augstākā izglītība. Manuprāt, krievu laikos tos sauca par tehnikumiem. Augstākā pedagoģiskā izglītība tika pieprasīta pat bērnu dārzu audzinātājām. Kopumā prasības skolotāju izglītībai tika nepārtraukti celtas. Latvijā no katriem trīs skolotājiem divi būs ar maģistra grādu.

Bet… Viss labais kādreiz beidzās! Un tagad ir iestājies studentu skaita dramatisks kritums. Izsīkuši avoti, izžuvušas akas! Jo tie, kas gribēja, ir otro izglītību ieguvuši, jaunieši ir atradusi ceļus uz ārvalstu universitātēm, skolotāju pārprodukciju nav kur likt, ierēdņi ar diplomiem var sienas aplīmēt tapešu vietā. Treknie gadi beigušies, kad naudu ar vieglu roku varēja investēt sava CV izskata uzlabošanai un vēl viena diploma iepirkšanai. Tagad cilvēki ļoti rūpīgi pārdomā, vai ņemt kredītu maģistra studijām, vai tas tiešām ir nepieciešams un vai investīcijas izglītībā atpelnīsies, jo diploma kā izglītības pierādījuma nozīme ir degradēta. Un beidzot arī augstskolas ir sasniedzis 90to gadu demogrāfiskās bedres vilnis, kas dramatiski samazinās studējošo skaitu tuvākajos gados. Augstskolām būs asi jākonkurē par studentu piesaisti. Normāli būtu, ja augstskolas konkurētu ar studiju kvalitātes un mācību maksas līmeni, bet …Godīga konkurence taču ir domāta muļķiem, vai ne? Kāpēc mocīties un celt studiju kvalitāti, ja vienkārši var izveidot vienu valsts augstskolu- monopolu. Ja ir tikai viena augstskola, tad celt izglītības kvalitāti nav nozīmes-lieka naudas izšķiešana, jo citur nav kur iet, vienīgā  alternatīva braukt prom no Latvijas. Viss ģeniālais ir vienkāršs! Šo izcilo ideju par vienu lielu valsts augstskolu nu jau kādus četrus gadus cenšas dabūt cauri LU  rektora Mārča Auziņa vadība, aktīvi piepalīdzot profesoru grupai no Vienotības. Pēc profesores I.Druvietes priekšlikuma likumos jau ir iestrādātas normas, kas augstskolām brīvi ļaus rīkoties ar to valdījumā nodotajiem valsts nekustamajiem īpašumiem. Bet varbūt M.Auziņam  nevajadzētu iespringt uz tik makjavelliskiem, bet utopiskiem plāniem, Saules pilsētu būvniecība nekad labu galu nav ņēmusi, un ķerties pie maziem un pieticīgiem, bet reāliem un ļoti nepieciešamiem darbiņiem? Piemēram, padomāt, ko darīt, lai mainītu situāciju, ka LU pilna laika klātienes studentiem lekcijas notiek tikai pāris dienas nedēļā. Varbūt M. Auziņam vajag pamācīties no A. Barševska, kurš atspēries velk augšā Daugavpils Universitāti. Reāli velk augšā! Mums tūlīt Daugavpils Universitāte būs ārvalstīs atpazīstamākā Latvijas augstskola, pēc zinātnisko publikāciju skaita, pēc starptautiskās sadarbības, pēc laboratoriju aprīkojuma.

Un tikai nevajag, ka vienā augstskolā studenta skološana valstij izmaksātu lētāk, jo pēc pašreizējā modeļa valsts nefinansē augstskolu, bet budžeta vietas programmā. Ja valsts finansē 40 ķīmiķu vietas, tad ir vienalga vai tas visas 40 ir vienā augstskolā, vai 2 augstskolās pa 20 vietām katrā. Valsts finansējuma apjoms nemainās. Bet studentam tiek nodrošināta izvēles iespēja un augstskolas ir spiestas konkurēt ar studiju kvalitāti, lai piesaistītu studentus. Monopola izveidošanās  vienmēr ir bīstama sabiedrības interesēm, bet tas nenozīmē, ka augstākās izglītības sistēma nav jāreformē.  Koledžas, kuru skaits ir daudz par daudz, būtu jāintegrē atbilstošu profilu augstskolu sastāvā. Arī mazās augstskolas, kuru perspektīva ir attīstības potenciāls ir šaubīga, kā piemēram Rēzeknes augstskola.

 3.Līdz šim brīdim neesmu sapratis, kādēļ Latvijā ir divas medicīnas augstskolas.(A.Bērziņš)

Nu tāpēc, ka 1950.gadā tika dibināts  Rīgas Medicīnas institūts, ko izveidoja uz Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultātes bāzes, kura ir pirmskara Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes tiešā pēctece. No 1998. gadā augstskolas nosaukums  – Rīgas Stradiņa universitāte

LU Medicīnas fakultāte tika atjaunota 1998.gadā. Arī kā pirmskara Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes tiešā pēctece.

Vienai pirmskara Medicīnas fakultātei ir divas tiešās pēcteces. Kāzuss! Bet reizēm notiek arī tā… Kuru Jūs, prezidenta kungs, likvidēsiet, kuru apžēlosiet? Ja jau izgājāt ar uzstādījumu par vienu valsts augstskolu, tad jau loģiski būtu  likvidēt RSU. Žēl! Jo pat politologus RSU sagatavo labāk par LU…

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts latvieši. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Quo vadis, prezident ?

  1. Lelle saka:

    Politiskais spēks, kas kandidātu izvirza, arī uzņemas atbildību nodrošināt rezultātu-ievēlēšanu, bet kandidāts uzņemas saistības un pienākumus pret „labvēļiem”. un “Andris Bērziņš visu darīja pats, un tas viņu dara brīvu manevrā . Bet tā var izrādīties problēma ZZS…”

    Tu te nonāc pretrunās ar sevi!!! Protams, ka neviens politiskais spēks nevirza par prezidentu savu kadru, kurš var pēc tam darīt kā grib, nerēķinoties ar virzītājiem. Ceru, ka tik naivs Tu neesi!
    Kas attiecas uz augstskolām, tad varu pateikt tikai vienu-padomjlaika izglītība inženiertehniskajās jomās joprojām sit pušu visas mūsdienu augstskolas, bet mūsdienu humaņitarku diplomus patiešām var spraust ķemertiņā uz nagliņas, pilnīga laika un naudas nomešana zemē. Nerunātu, ja pati 90-to beigās nebūtu ieguvusi otru augstāko-humanitāro, kuru praktiski nekur neesmu pielietojusi, jo pamtu pamats man ir tā pati padomijas inženiertehniskā ar kuru pelnu sev maizi joprojām. Darbā nācies saskarties ar mūsienu augstskolu produktie…protams viņi zina angleni, bet neko vairāk arī nezina, neprot un nejēdz, nav elementārās loģiskās domāšanas, nav darbu organizācija un nav viselementārāko praktisko iemaņu, jo visas mācību prakses ir ļoti zemā līmenī. Izglītības līmenis Latvijā šajos 20 gados ir smagi krities-maksā tik naudu un augstskolu beigsi…padomijā tomēr bija jāmācās arī.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s