Par Frīdu…

I was born a bitch. I was born a painter – Frida

Pārskatot šī gada Spēlmaņu nakts nominācijas, es ar izbrīnu konstatēju, ka tur nav atrodama Rēzija Kalniņa, lai gan viņai 2010/2011. gada sezonā bija divas ļoti vērā ņemamas lomas: Elizabete un Frīda Kalo. Bet… Nav pat pieminēta.

R. Kalniņas Frīdai bija jābūt nominētai Spēlmaņu nakts balvai. Un tas, ka tā nav, neliecina neko labu par atlases žūrijas profesionalitāti. Jo vispār viņai pat konkurences tai nominācijā lāgā nav…

Nu tad jūtu morālu pienākumu padalīties ar savām, kā vienmēr ļoti subjektīvajām, skatītāja pārdomām par izrādi „Es-Frīda Kalo”.

Dramaturģija

Frīda Kalo (1907.-1954.). Biogrāfiskais konteksts

Slavenākā meksikāņu gleznotāja-sieviete. Feminisma ikona. Tiek pieskaitīta sirreālisma novirzienam, ko pati vienmēr ir noliegusi.

6 gadu vecumā Frīda pārslimoja poliomielītu (bērnu trieka), kā rezultātā viņas labā kāja izkalta-kļuva daudz tievāka par otru kāju. Tieši ar vēlēšanos slēpt šo fizisko defektu ir izskaidrojuma vēlākā Frīdas tērpu izvēle –koši meksikāņu stila tērpi, jo tiem bija gari svārki.

18 gadu vecumā Frīda cieta ļoti nopietnā satiksmes negadījumā. Autobuss, kurā viņa brauca sadūrās ar tramvaju, meitene tika smagi ievainota: lauzts iegurņa kauls, lauzts mugurkauls, 11 vietās lauzta labā kāja, sadragāta pēda, lauzts atslēgas kauls. Autobusa stienis, pie kura pieturas, bija ietriecies vēdera lejas daļā, saārdot iekšējos orgānus, tāpēc vēlāk Frīda nevarēja iznēsāt bērnus-visas grūtniecības beidzās ar spontānajiem abortiem. Viņai bija jāpavada mēneši nekustīgi guļot pilnīgi ieģipsētai. Šajā laikā Frīda sāka gleznot. Sevi.

Māksliniece visu dzīvi cieta sāpes, ko remdināja ar pretsāpju līdzekļiem, morfiju un tekilu, bija spiesta mēnešiem pavadīt gultā un ģipša korsetē. Lielākā daļa no viņas darbiem ir pašportreti…

Frīda apprecējās ar ievērojamo meksikāņu gleznotāju, monumentālistu Djego Rivēru. Viņai bija 22 gadi, viņam -42. Viņa svēra 98 (44,5 kg) mārciņas, viņš-300 (136 kg). Frīdas māte, kas neatbalstīja šis laulības, to nosauca par savienību starp dūju un ziloni, bet tēvs godīgi brīdināja nākamo znotu, ka viņa meita ir gatavais velns…Djego teica-Zinu!

Tā bija vētraina savienība. Viņi nevarēja viens bez otra un nevarēja arī kopā. Ja Djego bija neuzticīgs Frīdai tikai ar sievietēm, tad Frīda bija atklāti biseksuāla. Uz sievas sakariem ar citām sievietēm Djego skatījās visai vēsi un mierīgi, tā teikt, lai jau meitenes paniekojas, bet uz vīriešiem bija greizsirdīgs. Nopietnāko krīzi laulība piedzīvoja 1939.gadā un tika šķirta, bet jau 1940.gadā pāris no jauna apprecējās. Frīda deva piekrišanu atkārtotām laulībām ar diviem nosacījumiem-No Sex and No Money Frīda kā māksliniece tika atzīta Ņujorkā un Parīzē, bet dzimtajā Mehiko viņu bija tikai sabiedrības lauvene un Djego sieva, tāpēc viņai bija svarīgi pierādīt sev pašai, ka viņa ir spējīga sevi finansiāli uzturēt.

Pirmā un vienīgā personālizstāde Mehiko Frīdai bija 1953.gada pavasarī. Tā paša gada augustā viņai amputēja kāju līdz ceļgalam, jo bija sākusies gangrēna. 1954.gadā gleznotājas veselības stāvoklis kļuva pavisam slikts, viņa saslima ar plaušu karsoni. Frīda nomira 13 jūlija naktī, 47 gadu vecumā. Oficiālais nāves iemesls-plaušu embolija, bet neoficiāli vienmēr ir pastāvējusi versija par medikamentu pārdozēšanu. Tīšu vai netīšu, kas to lai zina…Pēdējais ieraksts dienasgrāmatā- Espero alegre la salida y espero no volver jamás-Frida

Ceru, ka aiziešana būs patīkama… Ceru, ka nekad neatgriezīšos…

Glorijas Montero luga

Oriģinālais nosaukums- Frida K, uzrakstīta 1994.gadā kā monoizrāde, dzimšanas dienas dāvana, dramaturģes meitai –aktrisei Allegrai Fultonai, kura ar to guva lielus panākumus. Luga sižeta pamatā ir viena diena Frīdas dzīvē. Ļoti īpaša diena, Mehiko tiek atklāta viņas pirmā un vienīgā personālizstāde.

Monoizrādes ir grūts žanrs. Bieži aktieri monoizrādēm izvēlas prozas darbus, jo sižets un raksturs atklājās caur un ar stāstījumu. Šai gadījumā izrādes pamatā ir luga, bet dramaturģijas uzbūve, struktūra un psiholoģiskais pamatojums man filmā ar Selmu Haijaku, kas veidota pēc Haidenas Herreras romāna- Frida: A Biography of Frida Kahlo, patika labāk.

Ja es nezinātu Frīdas biogrāfiju, tad stipri nomulstu pie vārdiem, ko citēju pēc atmiņas- es tiku izvarota ar dzelzs stieni Gvadelupas Jaunavas priekšā. Lugā tas tiek atkārtots vismaz pāris reižu. Pēc daļas skatītāju sejām varēja spriest, ka publika gatavojās zvērīgu dzimumnoziegumu izklāstam izrādes gaitā. Nu es zināju, ka runa ir par satiksmes negadījumu un par autobusa stieni, bet arī es brīnījos, kāds tam sakars ar Gvadelupas Jaunavu-Meksikas patronesi. Uz iegūto fizisko traumu fona- mugurkauls lauzts trīs vietās, kāja vienpadsmit- pārdzīvošana par jaunavību zaudēšanu īpaši pārliecinoša nešķiet. Mēneši pavadīti nekustīgi gultā pilnīgi ieģipsētai, ciešot mežonīgas sāpes… Mehiko karstumā…Kad āda neelpo, svīst, niez…Nezinot, vai kādreiz vispār varēs pakustēties. Sievietes smagās dzemdībās vai  nelaimes gadījumos var iegūt nopietnākas fiziskas traumas kā pie izvarošanas, bet šie miesas ievainojumi nerada psiholoģisku traumas, kas ir visbriesmīgākās dzimumnoziegumu sekas. To pierāda arī Frīdas visai intensīvā un piesātinātā privātā dzīve. Vīrieši…Sievietes…Un Frīdas vārdi –Have sex…take a bath…and have sex again…

Vispār lugas teksti iet pa apli. Tiek pateikti ļoti zīmīgi vārdi, ko skatītājam, kas nav sagatavots, ir grūti saprast, jo viņš nezina kontekstu. Tiek it kā doti mājieni, vērpta intriga. Nu kaut vai slavenie Frīdas vārdi Djego- Manā dzīvē bija divas katastrofas –tu un autobuss…Bet tu biji ļaunāk…Respektīvi, autobusa traumas bija fiziskas, bet Djego ievainoja dvēseli. Bet paskaidrojums par šo autobusu, kas tik dramatiski lauza likteni un kardināli mainīja dzīvi, nāk kaut kur stipri uz izrādes nobeigumu. Skatītāji tos visus iepriekšējos mājienus un teikumus ir viegli laiduši gar ausīm, jo nav lāgā sapratuši un ir veiksmīgi aizmirsuši. Lugā diezgan daudz tiek izmantoti oriģinālie Frīdas izteikumi, bet bez konteksta, tie ir grūti uztverami. Vārdi- Ceru, ka aiziešana būs patīkama. Ceru, ka nekad neatgriezīšos -tiek uztverti vienkārši kā kolorītas mākslinieces efektīgs izteikums, ja nezini, ka tas bija viņas Atvadu sveiciens.

Režija

Režisore –Laura Groza

Monoizrādes tomēr noteicošā ir aktiera griba un lomas redzējums, tāpēc laikam jāsaka, ka Laura būs asistējusi Rēzijas režijai.

Ja man jānosauc izrādes koncepcijas simbols, tad es teiktu…Aplis. Jau pašā lugas uzbūvē teksti iet pa apli. Frīda ratiņkrēslā met apļus -gan ap spēles laukumu, gan riņķo uz vietas.

Scenogrāfija ir veidota kā aplis, kas ierobežots ar aizkariem. Izrādes sākumā zālē, skatītājiem no aizmugures, ienāk aktrise. Cik sapratu, spriežot pēc frizūras un tērpa, ienāk kā Rēzija, tad aktrise pēc ievadošā monologa ieiet aplī, aiz caurredzamiem aizkariem, uzliek parūku un grimu-uzvelk Frīdas raksturīgās uzacis, Grūbes personāžs atvelk aizkarus… Aplī ir Frīda. Bet… Ja aktrise sākumā iegāja aplī, tad beigās viņai no tā bija jāiziet. Ja Rēzija sāka izrādi, tad viņai tā bija arī jābeidz, bet pat paklanīties iznāca Frīda. Jo citādi cits Aplis nenoslēdzās…Nav nobeiguma!

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

Parūka, grims un tērpi ir nosacītā nevis reālistiskā manierē, tāpat kā Rēzijas spēles stils. Līdz ar to nekādu pretrunu nav. Zaļā kleita, kas man drusku traucēja skatu, ir no Frīdas dubultportreta ar Djego. Nu tā gulta-krēsls…Man šķita drusku provokatīvs, bet Frīdai , laikam, patiktu… Tērpi no Allegras Fultones izrādes, kur arī izmantoja tērpu maiņās, cik redzēju bildēs, man šķita iespaidīgāki un vairāk no Frīdas gleznām atbilsto. Te man vairāk filmu Frida ar Selmu Haijaku atgādināja.

Aktieri

Monoizrādes ir grūts žanrs, jo noturēt skatītāja uzmanību pusotru stundu nav viegli . Šai gadījumā arī luga no literārā darba viedokļa ir viduvēja. Izrāde ir balstīta uz diviem vaļiem-Frīdas fascinējošā personība un Rēzijas aktrises meistarība.

Frīda – Rēzija Kalniņa…Spēcīgi! Un pārsteidzoši…Pat kāju pirksti tika turēti lomā…Un visu izrādes laiku. Balss ar spāņu valodā runājošajiem raksturīgo piesmakumu-tekila, tekila… Pilnīgi apbrīnojamais frīstails ar ratiņkrēslu…Nevienu brīdi nebija aktrises atslābuma. Jo lielāks aktieris, jo lielāka pauze? Pauzes tika izturētas. Un tieši aktrisei raksturīgā nosacītā, nevis reālistiskā, spēles maniere ar distancēšanos no tēla lieliski atklāj Frīdu, ko mēs ieraugam viņas gleznās-viņas iekšējo būtību. Lai cik fantastiski nebūtu viņas pašportreti, bet…Es gleznoju pašportretus, jo tik bieži esmu viena…jo es esmu persona, ko vislabāk pazīstu…

Man izrādes kulminācija bija brīdī, kad Frīda pieceļas no ratiņkrēsla un, pieturoties stabam, stiepjas uz priekšu …Lai spertu soli…Pati! Rēzijas acis…Es noticēju…Tai brīdī mani paņēma.

R.Kalniņa ir savdabīga aktrise, kura pašlaik ir fiziskās un profesionālās varēšanas zenītā. Nu ko es varu teikt….Spoži!

Cielito – Dainis Grūbe. Ļoti labi. Vienā brīdī pat man šķita, ka Rēzijas Frīda patiešām nokritīs, tik pareiza un īsta intonācija bija Grūbes- kuš, kuš, kuš…Laba plastika, laba spēles laukuma un partnerības izjūta. Nospēlēja ļoti pamanāmu lomu, praktiski nepasakot nevienu vārdu.

Rezumējot

Vajag redzēt. Frīdas un Rēzijas dēļ!

p.s. Reālā Frīda….nu kāda tur jaunavība…

 

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts teātris. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Par Frīdu…

  1. grieze saka:

    Raksti Tu vienkārši fantastiski!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s