Par Ostrovski Nacionālajā un Jurģi Liepnieku Klubā

 Glaimu spēks ir neticams. Tie atver jums durvis, līdzīgi kā vara, nauda vai lielas krūtis.

(Jurģis Liepnieks)

 Ar interesi noskatījos M.Gruzdova iestudēto Aleksandra Ostrovska lugu „Arī gudrinieks pārskatās”. Kopumā labi pavadīju vakaru. Uzrakstīju mazu atsauksmi Nacionālā teātra mājas lapā pie izrādes. Nepublicēja. Nezinu, vai kļūda tīklā, vai komentārs neatbilst teātra ētikas kritērijiem….Bet es taču varu blogu uzrakstīt, vai ne? Aiz ļaunprātības…

 Dramaturģija

Aleksandrs Ostrovskis (1823-1886). Muižnieks pēc izcelsmes, jurists pēc izglītības, bet dramaturgs pēc aicinājuma un teātra reformators pēc misijas. Sarakstījis 47 lugas, kas joprojām nav zaudējušas savu aktualitāti un tiek plaši iestudētas.

Ostrovska lugās maz ir ekstremālu situāciju un neordināru raksturu. Tā…parasti cilvēki parastās situācijās…Drāma, pat traģēdija, ir balstīta sadzīvē un cilvēka dabā-raksturā nevis ārējos apstākļos un kataklizmās. Ar Ostrovski sākās krievu teātra skola mūsdienu izpratnē- ar vienotu iestudējuma koncepciju, kur vislielākā nozīme tiek piešķirta aktiera darbam. Jo saskaņā ar Ostrovski…cilvēki iet skatīties spēli, nevis lugu-to var arī izlasīt….Dramaturga teātra idejas, kas no aktiera prasīja pilnīgu iemiesošanos tēlā, attīstīja un pilnveidoja K.Staņislavskis, izveidojot savu slaveno sistēmu

Luga „Arī gudrinieks pārskatās” sarakstīta 1868.gadā. Kā centrālais tēls parādās nevis varonis, bet antivaronis. Jau sākotnēji kritiķi ir atzīmējuši Glumova atmaskojošo monologu līdzību ar Gribojedova Molčaļina (Gudra cilvēka nelaime) tekstiem, bet līdzīgi ir teksti, nevis tēlu raksturi un motivācija.

Aktuālie sabiedriskie apstākļi

Nu jā…Kā jaunam cilvēkam izsisties ļaudīs? Aktuāli visās tautās un visos laikos. Un katra jaunā paaudze, atkal un atkal no jauna izgudro divriteni….To pašu veco…

Klausoties Glumova tekstus, man prātā nāca Jurģa Liepnieka intervija Klubā.

Mazs citāts no Jurģa atklāsmēm- glaimi ir visefektīvākais manipulācijas līdzeklis sabiedrības augšējos slāņos. Jo ambiciozāka, paštaisnāka, agresīvāka personība ir jūsu priekšā, jo ātrāk tā ēdīs no jūsu rokas, ja vien jūs prasmīgi glaimosit…Interesanti, par ko tad te izsakās Jurģis, kurš savu karjeru sāka kā palīgs pie paša Šķēles…

Ostrovska radītā tēla universālums un psiholoģiskā precizitāte ir pārsteidzošs. Glumova teksts, attaisnojoties par savām precībām Mamajevai…Ar kādu pajūgu es pie tevis piebraukšu…Ar kādu pajūgu! Nū…Jurģis dzenā Porsche pa Vecrīgu. Un vismaz simts intervijās ir uzsvēris cik ļoti nozīmīgs viņam ir šis vāģis.

Droši vien par Jurģa karjeras kāpumiem un kritumiem un personīgajām drāmām vislabāk var spriest Nils Sakss, kurš 10.Saeimas vēlēšanās veidoja PLL priekšvēlēšanu kampaņu. Jurģa vietā… Jo tāds tādu pazīst un saprot….Tas ir stāsts par cilvēku, kurš ir bijis slavas un goda spožumos. Cilvēku , kurš bijis augstākajām varām tuvs un mīļš. Tad kritis nežēlastībā un izraidīts, līdzīgi kā no Atēnām izraidīja negodā kritušos pilsoņus. Tomēr viņš nespēj pieņemt šo atraidījumu un klaiņo gar Atēnu mūriem, viens un nepieņemts, izkliedzot lāstus un nievas pār visiem, kas viņu pametuši. Tikmēr mūra iekšpusē rit tālāk, viņa vietā ir jauni favorīti, viņa krēslā sēž kāds cits, un kāds cits dzer no viņa vīna krūzes. Tas ir tiešām sāpīgi…Ja žurnālistiem vajag kādu, kurš nolamā vai apsaukā partijas, tad viņi vienmēr var piezvanīt Jurģim Liepniekam, un Jurģis Liepnieks vienmēr ir gatavs to izdarīt. Parasti ņirdzīgi, reizēm asprātīgi, vienmēr liekulīgi. Un bez maksas. Tas, droši vien, ir sāpīgākais kritiens-darīt par velti to, ko agrāk esi darījis par lielu naudu.

Te gan jāatzīmē, ka laikā, kad Nils rakstīja šo Jurģim veltīto tekstu, viņš nezināja, ka no Atēnām tiks izdzīts arī viņšklaiņot gar mūriemTagad tās klaiņošanas rezultātā abi ir apvienojušies kopīgā projektā- puaro.lv.

Režija

Režisors –Mihails Gruzdovs

Scenogrāfija-Aigars Ozoliņš;

Ļoti skaista skatuve, vienkārši vizuāli skaista. Un tur pie scenogrāfa A.Ozoliņa veikuma noteikti ir jāpieskaita gaismu mākslinieka I. Kapustina darbs. Jo, manuprāt, tieši gaismas deva to netveramo noskaņu, kas lika atcerēties gan Dostojevska Baltās naktis, gan Bloka dzeju… Un S.Eizenšteina leģendāro filmu par Ziemas pils ieņemšanu.

Jā, skaisti, bet…Ja neklausās tekstu! Jo starp tekstu un bildi ir fundamentālas pretrunas. Un tas ir Ostrovskis, kura lugās tēla raksturs atklājās tieši caur un ar tekstu. Viņa lugas ir par Maskavas pilsonisko sabiedrību (meščaņe), bet uz skatuves ir Pēterburgas un Ziemas pils, kas ir aristokrātijas (dvoraņe) simbols. Krievu literatūrā Maskavas patriarhālā dzīves veida provinciālisms vienmēr ir pretstatīts eiropeiskās Pēterburgas spožumam. Dīvaini uz Ermitāžas vārtu fona, skan Kruticka teksts par viņa iespējamo pārcelšanu uz Pēterburgu.

Skatuve iekārtota trīs līmeņos, kur orķestra bedrē esošais Glumova mājoklis simbolizē piederību sabiedrības apakšējiem slāņiem, no kuriem viņš tik izmisīgi vēlās izrauties.

Ko nozīmēja vai simbolizēja aktieru staigāšana virs Ziemas pils, kas dekorācija, nesapratu, bet vizuāli izskatījās skaisti.

Kostīmu māksliniece-Kristine Abika

Izrādes kostīmu koncepciju es neuztvēru. Vienīgais, kur ar message man nebija problēmu bija abi pelēkie kalpotāji, kas uz skatuves parādījās Rimska –Korsakova muzikālās tēmas Poļot šmeļā pavadījumā. Tiešām pēc odiem izskatījās.

Krutickis –ultra konservators, kurš ar visu savu būtību ienīst pārmaiņas un progresu, un kuru 1910.gada iestudējumā MXATā spēlēja pats K.Staņislavskis- ģenerāļa mundierī, šajā iestudējumā ir ietērpts dzeltenās bikses un mēļā žaketē. Drusku pēc papagaiļa… Bet liberālis Goroduļins ir ģērbts smuki pelēkā klasiska stilā. Oriģināls vizuālais skatījums uz liberāļiem un konservatoriem. Noteikti netradicionāls.

Manefa –zīlniece, pareģotāja. Pēc izskata pelēka 19.gs zemniece. Varbūt vajadzēja Ekstrasensu cīņas paskatīties, tur šitādus babuļus neatrast- jo dīvaināk, jo labāk. Ar ko Griška Rasputins publiku ņēma?

Kāpēc D.Gaismiņas spēlētā Glumova māte-atraitne un mājsaimniece, bija pelēkā mūsdienu ierēdnes lietišķajā kostīmiņā, bet J.Lisnera Mamajevs- pēc lugas kāds pietiekami augsts činavnieks, tātad ierēdnis, ir tērpts stilizētā zaļā frakā?

Sieviešu lomu kostīmiem -ne garumos, ne fasonos- es vienojošo motīvu un stilu nespēju noteikt: ne pēc laikmeta- Ostrovska vai mūsdienu, ne pēc tēla rakstura.

 Visa lielā akadēmiskā skatuve ir labi apspēlēta, kas, ņemot vērā, ka izrādē nav iesaistīti statistu masas, norāda uz lielisku režisora telpas izjūtu. Izrāde ir Grūzdova raksturīgajā mazliet nervozajā stilā, kur aina maina ainu nebeidzamā nonstopā. Nav tempa, ritma maiņas. Uzsvars ir uz vizuālo, kas redzams, nevis uz saturisko, kas dzirdams.

Mani mulsināja tēlu attiecību režijas koncepcija-visai novatoriska, jo tā būtiski atšķiras no visiem lugas iestudējumiem, ko esmu redzējis-pēdējais O.Tabakova iestudējums ar S.Bezrukovu, krievu mafijseriāla Brigade zvaigzni, kā Glumovu

Gruzdova izrādē savdabīgs bija Glumova attiecību traktējums ar māti, lietišķajā kostīmiņā, kas vietām vienkārši pēc incesta izskatījās. Tā kā pavilka, tā kā nepavilka…Bet uz ko īsti pavilka?

Bet visnegaidītākā bija Glumova attiecību ar Kleopatru Mamajevu interpretācija….

 Jurģa.Liepnieka eksperta viedoklis… Ja ir darīšana ar augsti stāvošu sievieti, nepieciešamība pēc glaimiem kļūst divkārt obligāta, jums tikai jāsaprot un jāizvēlas pats galvenais, proti, vai jūs glaimosit viņai kā dēls vai kā vīrietis …un vēl Panākumi uz augsti stāvošas sievietes labvēlību gūstami, sperot soli tālāk par pieklājību. Ir vajadzīgi glaimi. Jaunam vīrietim pieredzējušas, ietekmīgas sievietes labvēlība var iemācīt visu, kas jāzina par panākumu gūšanu sabiedrībā, atvērt daudzas smagas durvis un pasargāt no daudziem riskiem.

Nu tas ir stāsts vecs kā pasaule…Žiljens Sorels un Renāla kundze (Stendals), Džūlija Lamberte un Toms Fenels ( Moems), un kur nu vēl Dēmija Mūra un Eštons Kačers… Bet visvairāk šai tēmai ir pievērsies Balzaks, pateicoties kuram ir radies apzīmējums-Balzaka vecuma dāmas. Un jaunekļi…

Pēc lugas Mamajeva ir tieši šī vecuma kundzīte, bet Gruzdova iestudējumā viņu spēlē jaunā un smukā Lūriņa, smukās kleitās…Un nu nekādi pēc Balzaka vecuma sievietes neizskatās. Tieši tā pati problēma jau bija Anna Karēņinā, kur Ditai režisors bija iedevis Dollijas, kas ir dzīves nomocīta daudzbērnu māte ar neuzticīgu laulāto draugu. Un arī ļoti smukās kleitās, kas labi parāda nevainojumu figūru…Lai cik pārliecinoši lomas tekstu nerunātu Lūriņa, kas ir patiešam laba aktrise, bet skatītājs tam noticēt nevar, ja nav akls vai idiots.

Lai cik tas nebūtu savādi, bet kaislību, ja ne mīlestību, uz skatuves nospēlē Mamajeva un Glumovs, nevis Anna un Vronskis. Kaut vai ļoti skaistā aina uz Ziemas pils vārtiem. Tikai, ja jau tiek spēlēta, ja ne mīlestība, tad vismaz aizraušanās starp diviem tēliem, ko spēlē divi skaisti un vecumos saderīgi aktieri D.Lūriņa un A. Kaimiņš, tad ko lai iesāk ar Ostrovska iecerēto sižetu? Jo tad aina pie/uz pils vārtiem ir nevietā, tāpat kā vispār visa Kaimiņa/Lūriņas saspēle. Jo pēc tā, ko skatītājs redz uz skatuves ir kaut kā grūti noticēt, ka Glumovs par Kleopatru dienasgrāmatā varētu būt kaut ko sliktu rakstījis…Parasti jaunekļi, kam cits nolūks prātā, tā nedara…Vēl  ainā, kur Mamajeva slepus lasa Glumova dienasgrāmatu, vismaz manā izrādē, bija amizants moments. Pēc režisora pasūtījuma Ostrovska teksts ir papildināts Sergeja Timofejeva dzeju, kas publicēta arī izrādes programmiņā. Tātad Mamajeva sirdi plosošā pārdzīvojumā lasa no dienasgrāmatas par sevi-viņa-gausa pārbriedusi miesa, kas nepārtraukti cilājas un kustas. Maigo plecu bīstams muklājs, purvs ar kaisles burbulīšiem. Klau, ceļiniek, ja ieklīdīsi kādreiz tu šajos uzblīdušos blāķos…Pārbriedusi miesa? Uzblīdušie blāķi? Dita Lūriņa cieši pieguļošā kleitā?! Varbūt režisoram tomēr vajadzētu uz aktrisi apskatīties?

Tā nu sanāca, ka nesen noskatījos Annu Kareņinu Gruzdova režijā, tāpēc 3 kopīgas lietas varu nosaukt uzreiz:1)Pļauka. Kareņiņs iepļaukā Annu pēc Vronska kritiena zirgu skriešanas sacensībās, bet Glumova māte dēliņu. Abas reizes tik radikāls līdzeklis tiek pielietots histērijas ārstēšanai; 2) Sagrēkoju/nožēloju, sagrēkoju/nožēloju… Jančevskas kņazei Betijai tas ir žests ar roku, bet Pušpures Mašeņka bruncīšus cilā; 3) laulības pārkāpšanas ainā bez mīlētajiem uz skatuves vēl tiek turēts vīrs….Vienā gadījumā Freiberga Kareņins, kas pēc lugas vīrs, bet otrā –visai kaislīgā ainā starp Lūriņas Mamajevu un Kaimiņa Glumovu-uz skatuves tiek turēts Golutvins-Egliens, kas vīrs pēc dzīves…

Izrādei ir visai interesants un, nebaidīšos šī vārda, skaists fināls. Tā glāžu mūzika…Skaisti!

Bet kopumā…Gruzdovam ir ļoti savdabīgs un jauns skatījums uz šo Ostrovska lugu, ko režisors ir ļoti interesanti vizuāli atrisinājis. Nu varbūt drusku strīdīgi no psiholoģiskā aspekta…

 Aktieri

Jegors Glumovs- Artuss Kaimiņš. Pat neatceros, kad kāds no jaunajiem pēdējos gados sevi tik ļoti spēcīgi būtu pieteicis. Ja nu vienīgi Stonins… Te nav vajadzības pēc avansiem, ka jaunais un daudzsološais, jo uz skatuves reāli ir vadošais aktieris.

Kleopatra Mamajeva- Dita Lūriņa. Labs darbs, bet…Bet režisora tēla redzējums nekādi neiet kopā ar dramaturga uzrakstīto.

Vēl man tiešām patika I.Kļavinska Kurčajevs. Reāls huzārs. Pilnīgi likās, ka zirgu aiz muguras redzi. Pārējie …so/so…Nebija slikti, bet nebija arī izcili

Rezumējot

Nekad nebiju iedomājies, ka šo Ostrovska lugu var arī tā interpretēt… Bet man noteikti nebija garlaicīgi.

 

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts teātris. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Par Ostrovski Nacionālajā un Jurģi Liepnieku Klubā

  1. Nedomājiet, ka franči, beļģi vai (it īpaši) angļi komentētu Jūsu rakstu kaut kā savādāk.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s