In memoriam

Manas jaunības dienu meitene…Solveiga…

Mēs neesam tikušies no tiem tālajiem 80tajiem, kad mums bija tikai divdesmit.  Un nu jau arī vairs nesatiksimies. Vismaz ne šajā pasaulē… Par Tavas dzīves kolīzijām es zinu tikai no mūsu kopīgās jaunības draugu stāstījumiem. Un šodien saņemu ziņu, ka trešdien esi guldīta Latvijas zemē. Četrdesmit septiņu gadu vecumā…

Lauku meitene no Vidzemes  ar zilam acīm un bezgalīgi romantisku dvēseli. Laikam lielākā romantiķe, ko esmu sastapis. Ar sirdi uz delnas…Un tādas sirdis ir tik viegli ievainot…

Kā jau Solveigai, pēc vārda pienākas, bija Lielā mīlestība un Princis uz balta zirga. Vai varbūt tas bija Pērs…Bet liktenis Tev bija  lemts kā no sieviešu romāniem…Ieprecējies  ļoti elitārā ģimenē, kuru uzvārdu zināja un zina vēl tagad visa Latvija, tikai laimi tas neatnesa. Vīra vecāki vedeklu nekad nepieņema.  Tu netiki atzīta par pietiekami labu… Nekā dēla sieva, nekā mazdēlu māte. Bez kādām balss tiesībām pašas dzemdēto bērnu audzināšanā. Un lietas gāja savu loģisko attīstības ceļu-laulība tika šķirta, dēli palika pie tēva, kas ar tiem pārcēlās uz dzīvi pāri okeānam. Tālu aizveda Tavus bērnus. Bet Tu atgriezies dzimtajos laukos. Mīlēt un gaidīt… Jo Tu citādi nemaz neprati.  Tu nebiji Cīnītāja, Tu biji …Solveiga!

Taviem dēliem nu jau vajadzētu būt pāri divdesmit. Es ļoti ceru , ka viņi paguva pārnākt, lai Tevi satiktu. Es ļoti ceru, ka Tu viņus sagaidīji.  Bet ja nē…Asinis ir biezākas par ūdeni…Dieva ceļi nav cilvēku ceļi, un reiz visas lietas nostājas līdzsvarā. Un varbūt kādreiz atkal uz pasauli paskatīsies meitene ar lielām zilām acīm un romantikas pilnu sirdi.

Mūžīgo mieru dod viņai, Kungs un mūžīgā Gaisma lai atspīd viņai! Lai viņa dus mierā!

Grīgs Solveigas dziedājums. Latviski vārdus neatradu….

The winter may pass and the spring disappear

The spring disappear

The summer too will vanish and then the year

And then the year

But this I know for certain: you’ll come back again

You’ll come back again

And even as I promised you’ll find me waiting then

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s