Par Ideālo zagli…

Ir mana dvēsle -troņmantniece svētku rotā

(Albērs Semēns)

Pat neatceros, kad pēdējo reizi izrāde mani tik ļoti būtu mulsinājusi… Nekas nebija vienkārši…Nekas…Dvēsle -troņmantniece svētku rotā

Dramaturģija

Jaroslavs Ivaškēvičš -1894-1980g. Poļu rakstnieks, dzejnieks, esejists, tulkotājs.Vārdu sakot, literāts. Latvijā pazīstams ar lugām-Vasara Noānā režisors M.Kublinskis, kur spoži spēlēja E.Radziņa, Vilkumuižas jaunkundzes režisors A.Hermanis. Vēl no J.Ivaškeviča slavenākajām lugām varu minēt- Enģeļu māte Joanna.

Luga Ideālais zaglis uzrakstīta 1924.gadā, kad dramaturgam bija 30.gadi, bet tā nekad nav iestudēta vai publicēta autora dzīves laikā. Luga nekad nav iekļauta Ivaškeviča kopotajos rakstos. Manuskripts tika nejauši atrasts pēc rakstnieka nāves. Un man ir zināmas aizdomas, kāpēc Ivaškevičš nekad šo lugu nav pieminējis… Pielikt pie tāda teksta žanru komēdija un iestudēt 20.gadu Polijā, kas, bija tad un ir tagad, izteikti katoliska valsts…Nu tā būtu grandioza provokācija! Tas tiktu pasludināts par atklātu zaimošanu. Ķecerību.

Pat man, kas, daudzmaz, pārzina Jaunās Derības tekstus ne uzreiz aizgāja lugas tekstā sašifrētie simboli, jo es tomēr esmu protestans -luterānis, bet luga ir rakstīta katoliskā misticisma kodu sistēmā.  Tomēr pielēca pat man… Bet, saderēt varu, ka lielākā daļa publikas vienkārši nesaprata par ko tas viss…Par ko ir stāsts…

Kas ir Zaglis?…No Apokalipses jeb Jāņa Atklāsmes grāmatas 3:3…Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi... No lugas, no Zagļa teksta-Es biju Gans, bet tu mani nepazini…Kurš ir Gans? Tikai viens.. .Jāņa ev.10:14…Es esmu labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst …Kurš Rakstos sevi nosauc par Zagli un Ganu? …Tur šaubu nav…M.Egliens spēlē Jēzu. Ne vairāk un ne mazāk…Absolūto, ideālo  Mīlestību!

Larisa…No grieķu valodas-pilsēta, cietoksnis…Lugā simbolizē –Dvēseli, nemirstīgo, kas svaidās starp Debesīm un Elli… Marijas Magdalēnas motīvs…

Helenka?…Manuprāt, Nāves eņģelis.

Virsleitnants un Stefans…Grēki, kas pazudina dvēseli, kur Virsleitnants simbolizē baudu , bet Stefans-naudu.

Plotins…Nu, manuprāt, ar šo tēlu ir domāts Sātans.

Ja vienkāršoti, tad lugas fabula īsumā un katolicisma atslēgā…. Jēzus ir ieradies pēc pazudušas dvēseles, kas grimst grēkos, lai to glābtu. Kas ir Kristus līgavas katoļiem? Mūķenes. Zagļa mīlestības pieņemšana nozīmē atsacīšanos no pasaules grēkiem, kas, katoļa izpratnē, nozīmē aiziešanu klosterī. Enģeļu māte Joanna…Motīvs, kas atkārtojas Ivaškeviča daiļradē…Bet dvēsele tomēr paliek grēkā.

Es nepārzinu lugas tekstu, tāpēc nevaru pateikt, cik lugā ir autora , bet cik no režisora. Tas, ka teksts ir izteikti reliģiskā kodā, ir skaidrs, bet, vai kāju mazgāšana, kas ir atsauce uz Svēto Vakarēdienu no Jāņa evaņģēlija, vai Zagļa pļaukāšanā, kas simbolizē Kristus nāvi , izrādes beigās, ir autora vai režisora iecere, es nepateikšu. Jo par to, ka Roga pati saprata par ko ir stāsts, šaubu nav. Bet kāpēc Ivaškevičs pats lugu ir nosaucis par komēdiju…Tas liek padomāt…

Režija

Es noteikti gribu oponēt L.Dūmiņas kritikai, ka Roga ir interpretējusi lugu reliģiskā kontekstā. Viņa nav interpretējusi, jo luga no autora ir reliģiskā kontekstā. Roga drīzāk ir mēģinājusi šos simbolus padarīt mazliet maigākus, aizplīvurotākus, noslēpumainākus… Reliģiskais kods…Dekadences stils…Ļoti , ļoti sarežģīts uzdevums… Kopumā es tomēr atzinīgi vērtētu režisores darbu, jo bija radīta tā netveramā dekadences atmosfēra…Kā Bodlēra Ļaunuma puķēs

Scenogrāfija– Mārtiņš Vilkārsis.

Kamēr es nebiju iebraucis sižetā, man šķita, ka ļoti strikti ir nodalīta istabas dekorācija no ļoti plašās, tumšās skatuves augšas. Jēga šai disproporcijai parādījās, kad Zaglis ar Helenku liftā uzbrauca virs istabas dekorācijas. Simboli, simboli…Jēzus Debesbraukšana…Bet tomēr, tīri vizuāli, kaut kas ar tām proporcijām nebija.

Kostīmu māksliniece-Anna Heinrihsone

Skaisti jau, bet, manuprāt, par raibu. Grūti tajā raibumā bija orientēties. Bija tik daudz detaļu, ka pazuda galvenais.

Aktieri

Zaglis– M.Egliens. Tāda loma…No coment…

Larisa-I.Misāne. Es jau ko līdzīgu redzēju Arī gudrinieks pārskatās. Lomas spēlētas identiskā manierē. Histēriski, eksaltēti…Diezgan haotiska dvēsele …Nu nezinu, nezinu…

Stefans-Normunds Laizāns. Profesionāla spēle komēdijas žanrā….Bet nenospēlēja savu simbolu…savu grēku…Nenospēlēja- naudu

Virsleitnants-Ģirts Liuziniks. Mani pārsteidza… Pirmā loma, kur es Liuziniku ieraudzīju kā nopietnu aktieri nevis vienkārši lieliski un lomai piemēroti fiziskie dotumi. Bija tā tīri dzīvnieciskā brutalitāte pie nevainojamām manierēm, kas ļāva nospēlēt tēla simbolizēto- baudkāri, miesaskārību. Tas nebija simpātisks tēls, bet labs aktiera darbs gan. Nopietna raksturloma., kas parādīja spēcīgu aktiera potenciālu.

Helenka– Līga Zeļģe. Laba plastika. Man patika vārna

Plotins– Mārtiņš Brūveris. Nu vismaz es lomas simbolu izspriedu no lugas sižeta loģikas ne no aktiera spēles. Bet kaut kas slimīgi ļauns tika nospēlēts…Tas gan.

Rezumējot

Visu cieņu Rogai par drosmi ķerties pie tik sarežģīta dramaturģiskā materiāla, kas no literārā viedokļa nav no spožākajiem, bet saturiskā slodze ir gandrīz…nepanesama…

Ļoti pretrunīgas izjūtas raisoša izrāde…

Nu jā…. Ivaškevičs…Pestītājs un grēciniece…Velns un mūķene…

Fragments no filmas Enģeļu māte Joanna

Mother Joan of the Angels (Polish: Matka Joanna od Aniołów, also known as The Devil and the Nun) is a 1961 drama film on demonic possession, directed by Jerzy Kawalerowicz, based on a novella of the same title by Jarosław Iwaszkiewicz. The film won the Special Jury Prize at the 1961 Cannes Film Festival

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts teātris. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s