Iekāpt upē…

Kaislības pēc Valodu referenduma ir norimušas. Laiks pārdomām un analīzei-kas tieši notika, kāpēc notika un ko darīt, lai vairāk nekas tāds neatkārtotos.

Latvijas vēsturē notikumi atkārtojas ar apbrīnojamu cikliskumu. 1918.gada Latvija neatkarību zaudēja pēc 22 brīvības gadiem-1940.gada vasarā, kad pāri robežai pārnāca PSRS tanki. Un ministru prezidents K.Ulmanis teica tos neaizmirstamos vārdus-Es palieku savā vietā, bet jūs palieciet savējās…1991.gada Latvija ar nopietnu apdraudējumu savai nacionālas valsts eksistencei saskaras tagad. Arī gandrīz pēc 22 brīvības gadiem. Svešu karaspēku tik vienkārši ievest vairs nevar, bet mēģinājumi padarīt Latviju par Krievijas ietekmes sfēru nav rimuši. Šoreiz ministru prezidents V.Dombrovskis aicināja latviešus aktīvi iestāties par savu valodu un valsti. Tautu uz referendumu cēla kājās cienīti un mīlēti sabiedriskie un kultūras cilvēki. Latvieši bija mācījusies no savām kļūdām…

Lai gan okupēt kaimiņu valstis ar tankiem ir izgājis no modes, tomēr Krievija šo metode joprojām praktizē -2008.gada Krievija okupēja Gruzijas valsts teritorijas–Dienvidosetiju un Abhāziju. Pret Latviju šo taktiku izmantot ir problemātiski, jo esam paguvuši iestāties tik nopietnās starptautiskās valstu aliansēs kā ES un NATO. Dalība šajās organizācijās ir Latvijas suverenitātes garanti.

Bet general pret visām postpadomju valstīm, ar militārā potenciāla iesaistīšanu vai bez, tiek pielietota viena taktika, lai destabilizētu situāciju- krievvalodīgo minoritātes izmantošana. Latvija nav unikāla. Igaunija izbaudīja to 2007.gadā- masu nemieri Tallinā saistībā ar Bronzas kareivja demontāžu,

Nopietna krievvalodīgo iedzīvotāju organizēšanu no ārvalstu puses parādījās no 2002.gada, kad Latvijā notika krievu skolu izglītības reforma- pāreja uz bilingvālo izglītības modeli. Krievu skolu aizstāvības štābam izdevās izvest ielās sīko masas, bet ne viņu vecākus. Atcerieties bija tāds personāžs Jurijs Petropavlovskis, kurš bija aizkaitinājis latviešus ne mazāk kā tagad Lindermans. Sen nav redzēts. Šķiet, ka aizsūtījām uz Krieviju, bet varbūt tas bija Kazakovs, ko izraidījām, bet varbūt abi. Un pilsonību arī atteicām. Tā kā ir mums precedenti!

Bizantijas specdienesti gadiem ir mērķtiecīgi strādājuši ar Latvijas krievvalodīgajiem, tam nav žēloti ne finanšu, ne cilvēkresursi. Profesionāla apstrāde, izmantojot visus iespējamos psiholoģiskos paņēmienus, no Gebelsa laikiem zināmās metodes propagandas karam, kas plaši ir izvērsts krievu mēdiju informatīvajā telpā.

Kā rezultātā ar katru gadu 9.maija saieti pie Pārdaugavas monumentekļa kļuva aizvien organizētāki, plašāki, skaļāki un agresīvāki. Oranžmelnās bantes kā piederības zīmes, Krievijas karodziņi mašīnās, demonstratīva Krievijas sporta komandu atbalstīšana… Krievvalodīgie sajutās kā vienots spēks, kas kā dūre var ietriekties latviešu dezorganizētajā, dezorientētajā un demotivētajā masā, nesastopot pretestību.  Kā nazis caur sviestu… Latvieši skatījās uz to visu  un klusēja…

Ekonomiskā krīzes izraisītā depresija, vispārējā neapmierinātība ar korupciju valstī ļāva izdarīt maldīgu secinājumu, ka latvieši ir vīlušies nacionālās valsts idejā. Specdienestu profi un speci bija vadījušies pēc klasiskās pūļa psiholoģijas. Kļūda!

Vairumam tautu klusēšana tiešām ir piekrišana, bet latviešiem ir tieši otrādi…Kad latvieši sāk klusēt, tā ir droša zīme…Būs vētra!

Savstarpējā etniskā spriedze auga… Ar to ir izskaidrojama nacionālistisko spēku, no abām pusēm, popularitātes pieaugums. Tirgus likums-pieprasījums rada piedāvājumu. Dzintars un Ušakovs&Lindermans ir tikai noķēruši vilni uz kā uzsēsties, viņi ir sērfotāji. Bet ne viņi dzen vilni…To nespēja pat Če Gevara…

Referendums bija likumsakarīgs un loģisks notikumu attīstības rezultāts. Viss uz to nenovēršami gāja…Pretnostatījumam bija jānotiek!

Referenduma iniciatori cerēja, ka latvieši būs pasīvi, apātiski un vieglprātīgi un ignorēs pasākumu, paverot plašas iespējas tautas nobalsošanas rezultātu starptautiskai interpretēšanai un tālākai etniskās spriedzes eskalācijai. Tā teikt, atnācām, ieraudzījām, uzvarējām… Ooops…Tika aplieti ar aukstu ūdeni…Ļoti aukstu ūdeni! Galvas, kurās pārāk daudz sakāpis, tika nopietni atvēsinātas…

Latvieši uz referenduma gāja ne tikai tāpēc, ka saprata, ka vajag, bet tāpēc, ka gribēja teikt savu vārdu šai lietā. Latviešiem tas noteikti bija visizdevīgākais variants kā civilizēti un kulturāli atrisināt situāciju. Jā, referendums nebija par valodu, jo to pēc būtības nekas neapdraudēja. Referendums bija par nacionālās valsts pastāvēšanu un nākotni. Un latviešiem kā tautai bija vitāli svarīgi nostāvēt šo pārbaudījumu. Nostāvēt kopā! Tā bija tautas spēka demonstrācija. Ar koriem, karogiem un dziesmām, stāvēšanu stundām rindās, lai izpildītu savu pienākumu pret Latviju…  Tie bija iespaidīgi manevri pie robežām…Mēs pierādījām savu vienotību oponentiem, bet, kas daudz svarīgāk… Mēs to atkal pierādījām sev pašiem!

Lindermans & Co lieliski saprot, ka pašlaik izvest krievvalodīgos uz ielu cīņām neizdosies, jo nav revolucionārās situācijas valstī. Nu nav un viss! Un krievi paši lieliski saprot, ka nekādas etniskās diskriminācijas Latvijā nav un nekad nav bijis. Tāpēc  mūsu vētrasputniem  ir jāsāk viss no jauna. Veļ Sifīzs akmeni… Vienīgā iespēja situāciju destabilizēt ir turpināt  krievvalodīgo kūdīšanu un musināšanu. Kas tagad, pēc tik iespaidīga ideoloģiskā zaudējuma, nav vienkārši. Bet, kas maksā, tas pasūta mūziku…Un muzikantiem jāpūš…

Ždanokas pieteiktas referendums par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.

Plaši tiek tiražēts uzskats, ka nelatvieši nobalsoja Par Latvijas neatkarību, bet tika uzmesti no latviešu puses nepiešķirot visiem bez izņēmuma pilsonību. Piemēram Lembergs, skaidrojot referenduma cēloņus, ļoti uzsvēra šo vārdu uzmeta…Kompartijas skola… Bet kādi tomēr ir fakti ?

1991.gada 3.martā notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Aptaujas piedalījās 1666128 jeb 87,56 procenti balsstiesīgo. Ar atbildi Jā balsoja 1227562 jeb 73,68 procenti balsotāju, bet atbildi izvēlējās 411374 jeb 24,69 procenti balsotāju.

2012.gada 18.februārī notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodu kā otru valsts valodu. Pret grozījumu pieņemšanu Satversmē bija 821722 jeb 74,8 % vēlētāji, Par nobalsoja 273347 jeb 24,88% vēlētāju.

Abās šajās tik Latvijai tik principiālajās tautas nobalsošanās rezultātu procentuālā attiecība ir gandrīz identiska. Atbilstoša iedzīvotāju etniskajam sastāvam

Bet šādu referendumu rīkošana dod iespēju un iemeslu plašai naidīgai retorikai pret Latvijas valsti visos krievvalodīgajos un arī latviešu mēdijos. Lieliska iespēja visiem kūdītājiem, musinātājiem un provokatoriem. Lindermans, Ždanoka, Osipovs, Ušakovs & Co ir uzņēmušies karsējmeiteņu funkcijas pirms spēles…Iesildīs publiku! Un arī mūsu bāleliņi izpildīsies, lai izsistu politisko kapitālu.

Referendums bija etniskās spriedzes situācijas izlādēšanās. Kā pēc pērkona negaisa viss dabā kļūst rāms, kluss un mierīgs…Tagad galvenais ir nepieļaut, lai Latvijas interesēm naidīgiem spēkiem  būtu  iespēja starpnacionālās attiecības atkal uzkarsēt. Jādara viss iespējamais, lai ierobežotu referendumu izmantošanu manipulācijai ar sociālajām vai etniskajām grupām. Priekšlikumi- pacelt nepieciešamo skaitu, pašu iniciatoru finansējums,- man šķiet visnotaļ simpātiski.

Jo savs laiks runāt, bet savs paklusēt… Pašlaik sabiedriskā miera nodrošināšanai ir svarīgi nepieļaut provokācijas un naida kurināšanu, tāpēc ir tikai sapratīgi uzlikt moratoriju visa veida referendumu rīkošanai. Un nodokļu maksātāju naudu arī ietaupīsim. Jo jau ir pieteikta virkne nākamo kampaņu…Vesela referendumu straume…

Bet nevar divreiz iekāpt vienā upē…..Un nevajag!

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Iekāpt upē…

  1. klusais saka:

    Priecīgas Lieldienas!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s