Par integrāciju

Jābūt ļoti pacietīgam-atbildēja lapsa.-Vispirms tu apsēdīsies zālē-patālāk no manis. Es tevi uzlūkošu ar vienu acu kaktiņu, un tu neko neteiksi. Valoda ir nesaprašanās avots. Bet ar katru dienu tu varēsi apsēsties mazliet tuvāk…

(Antuāns de Sent-Ekziperī)

Valodu referendumā sakarā pēkšņi ir nākusi vispārēja apgaismība, ka ne viss ir lieliski dāņu karaļvalstī… Ir nopietnas problēmas ar krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju, kas pamatojas latviešu valodā un piederībā Latvijas valstij. Un atkal tiek pieteiktas kampaņas un programmas, izvirzot skaļus un ambiciozus mērķus. Par valsts naudu, protams.

Piemēram, izglītības ministram R.Ķīlim ir vīzija kā panākt, lai pēc sešiem gadiem-2018.gadā Latvijā būtu 94% pilsoņu, pašlaik -83,8% pilsoņu un 14,1% nepilsoņu. Nu nezinu, nezinu…Bet varbūt tomēr Ķīlim, kas sevi pozicionē kā filozofs, būtu vairāk jāiespringst uz jauno pilsoņu kvalitātes nevis kvantitātes rādītājiem. Lai nu procenti paliek grāmatvežiem. Jo pilsoņu skaitliskās problēmas ir ļoti vienkārši risināmas, pietiek piešķirt 0 pilsonību visiem nepilsoņiem -gan tiem, kas grib, gan tiem, kas negrib. Formāli tie būs Latvijas pilsoņi, ar visām no tām izrietošajām tiesībām lemt šīs valsts likteni, tikai…Kuras valsts pilsoņi viņi būs pēc būtības? Kuras valsts intereses šie pilsoņi nodrošinās reāli? Varbūt tās, kura Latviju vienmēr ir gribējusi redzēt kā savu guberņu?

SAB priekšnieks J.Kažociņš vienā intervijā izteica pieņēmumu, ka, ja SC būtu iekļauts valdībā, tad tautas nobalsošana nebūtu notikusi. Pieļauju, ka viņam taisnība. Bet tas, ka nebūtu bijis referendums, nenozīmē, ka būtu atrisinātas problēmas, kas noveda līdz šim pasākumam. Process vienkārši būtu aizgājis latentā-slēptā formā. Krievu nacionālisms, kas tieši sakņojas lielkrievu šovinismā, panākumu spārnots, būtu uzzēlis vēl košākiem ziediem, kļūdams aizvien nekaunīgāks, agresīvāks un pašpārliecinātāks. Agrāk vai vēlāk tas tik un tā novestu pie atklātas konfrontācijas starp latviešiem un krieviem. Un jo vēlāk, jo bīstamāk tas būtu Latvijas valstij. Problēmas, tāpat kā slimības, vieglāk uzveikt agrīnās stadijās. Referendums bija pati civilizētākā un demokrātiskākā forma, lai noskaidrotu kas ir kas.

Pēc referenduma politiskie spēki ir nākuši ar parasto standarta piedāvājumu- latviešu valodas, vēstures un kultūras vērtību mācīšana. Jā, vajadzīgas lietas, bet tās nekad un nekur nav atrisinājušas integrācijas pamatproblēmas. Dīvaini, cik īsa ir cilvēku vēsturiskā atmiņa. Lai nu kurš to nezinātu, bet latvieši… Ar savu PSRS pieredzi…Vai latvieši neapguva krievu valodu? Visi brīvi runāja. Vai netika pakļauti masīvai ideoloģiskajai apstrādei no bērnudārza-oktobrēni, pionieri, komjaunieši…? Un? Kādi rezultāti? Latvieši bija lojāli PSRS pilsoņi? Likumpaklausīgi jā, bet vai lojāli? Latvieši, un ne tikai viņi, ienīda to valsti-PSRS!  Jau saskaņā ar Ļeņinu-Krievija ir tautu cietums. Komfortabli tai padomju tautu draudzīgajā saimē jutās tikai paši krievi.

Un slavenā komunistisko režīmu Tautu draudzības doktrīna noveda pie visasiņainākajiem etniskajiem konfliktiem. Kalnu Karabaha- konflikts starp azerbaidžāņiem un armēņiem, kas joprojām nav atrisināts. Armēņi pat baidījās piedalīties Eirovīzijā, kas notika Baku. Kaukāza etniskie konflikti, kas joprojām nav rimuši-Čečenija, Ingušija, Osetija…Šķiet, ka no bijušajām padomju republikām tikai Baltijas valstis ir iemanījušās izvairīties no nopietniem starpnacionālajiem vai starpetniskajiem konfliktiem. Brūkot Dienvidslāvijai, uzliesmoja Balkānu reģions, tur serbi- dominējošais federācijas subjekts, iemanījās izkaroties ar visām pārējām bijušās sadraudzības tautām, nepakautrējoties izmantot tik civilizētai sabiedrībai nepieņemas un mežonīgas metodes kā etniskās tīrīšanas.

Arī demokrātisko Eiropas valstu pieredze pierāda, cik grūti iet integrācijas procesi. A.Merkelei nācās atklāti atzīt, ka imigrantu-Vācijas iespaidīgā turku kopienas, integrācijas politika ir pilnībā izgāzusies. Francija cīnās pret burkām, parandžām un hidžabiem vismaz publiskajā telpā un arābu izcelsmes imigrantu jauniešu nemieriem un grautiņiem Parīzes priekšpilsētās. Šīs ekonomiski turīgās valstis ir ieguldījušas grandiozu naudu visās iespējamās integrācijas politikās, stratēģijās, vadlīnijās un programmās. Uz to ir strādājuši zinātnieku un pētnieku leģioni. Bet rezultāta nav!

Pilsoņa lojalitāti savai valstij nevar nopirkt. Ne ar demokrātiskajām tiesībām, ne ar ekonomisko labklājību, jo pilsoņa lojalitāte savai valstij ir kas daudz vairāk. 2005.gada 7.jūlija terora aktus Londonas metro, kur bojā gāja 56 cilvēki, sarīkoja pakistāņu izcelsmes Lielbritānijas pilsoņi, jau otrajā vai trešajā paaudzē. Teroristi bija uzauguši šajā valstī, gājuši skolā, nākuši no visai pārticīgām ģimenēm, kurām ekonomisko labklājību bija devusi tieši Anglija, bet viņi nebija integrējušies britu demokrātijas sistēmā. Viņi veidoja piederību nevis pēc pilsoniskās vai teritoriālās, bet gan pēc garīgās piederības, kas balstās reliģijā vai politiskā ideoloģijā. Viņu lojalitāte piederēja radikālajam islāmam.

Garīgā piederība ir svarīga lieta. Otrs tikpat svarīgs faktors –valoda. Piemēram, var salīdzināt divas valstis, kur nācija tika sintezēta no dažādas etniskās izcelsmes pilsoņiem. ASV, kur tas veiksmīgi izdevās, un nācija saliedējās uz kristietības-protestantisma vērtību un angļu valodas pamata. Īpaši jāuzsver, ka tas izdevās, jo tas bija brīvprātīgs process. Tā bija pilsoņu brīva griba. PSRS, kur padomju nācijas veidošana beidzās ar totālu izgāšanos. Jo pilsoņu apvienošana notika ar varmācīgi- krievu valoda un komunistiskā ideoloģija, kas tika piedāvāta kā reliģijas vietā, tika uzstiepti ar militāru spēku un totalitāra režīma represīvām metodēm.

Ja izvērtējam Latvijas situāciju un sabiedrības integrācijas perspektīvas, tad, manā ieskatā, tās vēl nav tās sliktākās. Jo gan latviešu, gan krievvalodīgo kultūra tomēr sakņojas kristīgajā tradīcijā un vērtībās, tur nav antagonistisku pretrunu. Krievi netiek turēti Latvijas teritorijā ar varu, ja kaut kas nepatīk… Visi ceļi vaļā-gan uz rietumiem, gan austrumiem.

Ir divas fundamentālas lietas, kas šķir Latvijas sabiedrību-valoda un vēsture.

Krievi, kā lielas tautas piederīgie, vēsturiski sevi ar citu valodu apgūšanu nav apgrūtinājuši, izņēmums-aristokrātija. Ar to varētu būt skaidrojamas tās iracionālās krievu bailes, ka, apgūstot latviešu valodu, viņi tiks asimilēti. Respektīvi, ja krievs pratīs latviski, tad viņš būs nevis krievs, kas runā latviski, bet kļūs par latvieti. Un ja krievs runā angliski? Par ko viņš kļūst? Par Velsas princi? Nu dīvaina un latvietim, kas vienmēr runājis vairākās valodās, nesaprotama loģika. Bet kopumā stāvoklis ar cittautiešu latviešu valodas zināšanām ir uzlabojas. Bet esmu ļoti skeptisks par ideju krievu bērnudārzos pāriet uz latviešu valodu, jo tas izraisītu emocionālu pretreakciju, kas var kļūt nevadāma. Tas būtu pāragri.  Es atceros, ka padomju laikos Gorbačova sieva, kas Raisa, apmeklēja latviešu dārziņu Ādažos, un viņas neizpratni, kāpēc 3-4 gadīgi latviešu mazuļi neprot krieviski. Tas visai emocionāli uzrunāja latviešus, kāpēc lai krievi reaģētu savādāk. Vai nu tie būtu paraugi uz ko tiekties. Bet atbildīgajām valsts institūcijām nopietni ir jāstrādā, lai jau pieņemto likumu normas par izglītību latviešu valodā reāli tiktu pildītas dzīvē. Īpaši tas attiecās uz profesionālo izglītību un mazākumtautību vidusskolām, kur joprojām skolās apmācība de jure ir latviski, bet ļoti bieži de facto– krieviski. Tieši šo skolu kontingents ir Latvijai naidīgu organizāciju prioritārā mērķauditorija. Tā teikt, ieguldās jaunās maiņas audzināšanas darbā…Lai 9.maiji nepaliktu bez auditorijas…Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai izglītības sistēmā absolūti dominējošā komunikācijas valoda būtu latviešu valoda.

Ar vēsturi ir daudz grūtāk. Jo ļoti jau sarežģīta… Kam okupanti, kam atbrīvotāji…Tās ir lietas, ko var dziedēt tikai laiks. Varbūt pēc 100 gadiem Latvijas sabiedrība būs vienota savā izpratnē par XX gadsimta notikumiem. Šādā lietā ar varu neko panākt nevar, izņemot pretējo efektu, šeit tikai ar mieru un pacietību.

Pašreizējās Latvijas pilsoņu etniskais sastāvs nav izveidojies mīlestības savienības rezultātā, bet kā nu ir, tā jāsadzīvo. Un latviešu miers, aukstasinīgums un racionālā pieeja situācijai neļauj Latvijai naidīgiem spēkiem novest starpetnisko situāciju līdz vārīšanās punktam, lai kādas provokācijas nerīkotu Lindermans&Gopoņenko&co un tie ārvalstu dienesti un intereses, kas aiz viņiem stāv. Nekādā gadījumā nedrīkst izprovocēties uz darbībām, kas varētu izsaukt krievvalodīgo emocionālu reakciju-kā tas bija ar to Bronzas karavīru Tallinā. Galvenais iemesls, kāpēc neizdodas izvest krievvalodīgos ielās, ir tas, ka krievi Latvijā nejūtas reāli diskriminēti.

Lai nodrošinātu sabiedrības saliedēšanu un valsts stabilu attīstību latviešiem ir jābūt vēsai un pragmātiska pieejai integrācijas procesam. Un ļoti daudz pacietībai, jo tas nav sprints, tas ir maratons. Bez kampaņām un sasteigtiem pasākumiem, bet neatkāpjoties ne soli no definētajām pozīcijām un nospraustajiem mērķiem. Lēnām un pamazām, soli pa solim…Tuvāk viens otram…

Atceroties Sent-Ekziperī vārdus…Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.

 

 

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s