Dailes teātra 2011./12.gada sezona

Es, citējot mūsu kultūras ministri, arī esmu Nacionālā teātra abonements. Un ne tikai Nacionālā, bet Dailes arī. Tāpēc, pašlaik esot dziļu un smagu pārdomu procesā-pirkt vai nepirkt nākošās sezonas abonementus, atļaušos izteikt savas, ierindas abonementa īpašnieka, domas par aizvadīto teātra sezonu. Sākšu ar Dailes teātri…

Primadonnas

Pirmizrāde16.09.11

Dramaturģija

Kens Ludvigs. Situāciju komēdija .

Scenogrāfija –Mārtiņš Vilkārsis ; Kostīmi-Ilze Vītoliņa

Dekorācijas+ tērpi= leļļu nams.

Režija-Džilinžers

Ja paņem Ludviga lugas tekstu, tas ir tīri puritāniskās amerikāņu vidusšķiras garā, praktiski nav piedauzību vai nepieklājību. Bet režisors šo trūkumu ir labojis ar drošu roku. Ja nevar ar vārdiem, tad tiek lietoti žesti, ķermeņa valoda. Tas rada visai kontrastainu kombināciju-saldi pliekans teksts+ piparoti sāļa žestikulācija.

Izrāde ir auksta, salda un burbuļojoša. Kā krāsainā limonāde… Kā Fanta. I.Rešetina Džeks kā vientuļš, bet dzīvs C vitamīns maisījās šajā absolūti sintētiskajā produktā.

Domāju, ka izrāde ir komerciāli veiksmīga.

Marlēna-

Pirmizrāde26.11.11

Dramaturģija

Rakstīts-R.Pauls, E.Mamaja, L.Briedis.

Pieņemu, ka R.Pauls ir atbildīgs par mūziku, pieļauju, ka L.Briedis ir rakstījis dziesmu tekstu. Līdz ar to secinu, ka dramaturģisko materiālu, pat nezinu kā lai to nosauc, jo par lugu negribas, ir veidojusi E.Mamaja.

Cik sapratu, tad pamatā sižets it kā būtu balstīts Marijas Rivas, Marlēnas Ditrihas meitas, memuāros par māti. Esmu lasījis šo grāmatu. Ļoti sarežģītas un ļoti traģiskas ģimenes attiecības. Es saprotu, ka dziesmu spēles, mūzikla, vai es pat nezinu, kāds tieši bija konkrētās izrādes žanrs, uzliek noteiktus rāmjus un ierobežojumus. Bet nu tik un tā….Vienīgais, ko varu teikt…Primitīvi un banāli.

Arī R.Paulam šī nebija no spožākajām komponista izpausmēm. Tomēr gadi…

Scenogrāfija-Kristaps Skulte

Funkcionāla scenogrāfija minimālisma stilā, kas precīzi iedeva laikmeta noskaņu. Manuprāt, viena no sezonas labākajām scenogrāfijām, kas nebija pašmērķīga scenogrāfa pašapliecināšanās..

Kostīmi-Ilze Vītoliņa

Nu dāmas bija skaistas, bet kungi tik un tā bija tikai fons.

Režija-Inese Mičule

Diezgan neveikls izrādes ievads ar novecojušo Marlēnu. Es jau pārbijos, ka atkal esmu iekūlies…., bet tālāk jau aizgāja stipri labāk. Visumā nebija tik slikti, ņemot vērā dramaturģiskā materiāla ierobežotās iespējas.

Aktieri

Man patika Ģ.Ķestera spēlētais Gabēns. Gaita, plastika…Tieši tādu es atcerējos Gabēnu no vecajām franču filmām. Kaut kā Remarks un Hemingvejs man izskatījās atšķirīgi no dokumentālajos kadros redzētā… Bet arī Skrastiņa un Robežnieka tēli visumā bija ok.

Tā ir Rēzijas izrāde. Bija lieliska. Izlikās uz skatuves līdz galam. Un iedeva to, pēc kā cilvēki iet uz teātri…Un tik reti pēdējā laikā dabū…Iedeva fīlingu!

Romeo un Džuljeta

Pirmizrāde27.01.12

Dramaturģija

Rakstīts –Šekspīrs. Bet piedodiet…Kāpēc tas ir Šekspīrs? Kāpēc, kāds uzskata, ka var šķaidīties pa cita autora darba darbu, bet atbildību un vainu par rezultātu uzlikt oriģināla radītājam? Kurš, turklāt, ir miris un nevar aizstāvēties. Ņemiet sagraiziet un pēc savas gaumes un stila izjūtas sadiedziet Armani vai Diora darinājumu, mainot siluetu, proporcijas, akcentus un detaļas, un mēģiniet to uzdot par oriģinālo zīmolu….Izdosies? Kāpēc kāds uzskata, ka tā var rīkoties ar dramaturģiju ? Nu nav Šekspīrs par šito posta darbu no literatūras atbildīgs. Jā, luga ir šiem laikiem par garu, tāpat kā par garu var būt bikšu staras vai žaketes piedurknes, bet īsināšana nedrīkst mainīt galveno. Ne uzvalkā, ne lugā.

Scenogrāfija-Kristaps Skulte

Joprojām minimālisma stilā, bet….Smagnēji, masīvi, nefunkcionāli.

Kostīmi- Ilze Vītoliņa

Es nesapratu koncepciju. Ja ir stilizācija, tad tai jābūt vienotai, bet bija eklektisks maisījums. Katastrofa gan vizuāli, gan saturiski. Tas baisais Džuljetas naktskrekls vien ko bija vērts…Komplektā ar Romeo ādas biksēm…

Režija-Džilindžers

Par ko ir stāsts? Par apsēstību ar naidu! Kad naids ir kļuvis par divu dzimtu eksistences jēgu, pārmācot visu citu, tai skaitā veselo saprātu. Un, kā par katru apsēstību, ir jāmaksā…Ar asins upuri. Merkucio, Tibalts, Romeo un Džuljeta…Dzimtas jaunības ziedi…Dinastiju mantinieki, kuriem mirstot, iet bojā arī pašas senās dzimtas, divi slaveni vārdi. Aina kapličā pēc savas saturiskās jēgas ir upurēšanas rituāls. Un kā tas tiek režisoriski atrisināts? Neveikla bakstīšanās, mīcīšanās un grūstīšanās ap un aiz soliņa skatuves priekšplānā. Nu ir augstās traģēdijas kulminācijas ainas grūti uzvedamas, lai tās paliktu patētiskas, nekļūdamas smieklīgas. Bet, ja ir šaubas par aktieru spēju pacelt augsto traģēdiju, tad kāpēc ainu izvilkt skatuves priekšplānā, tuvu skatītājiem, un tad mēģināt nomaskēt ar soliņu? Nu tad vajadzēja darbību atvirzīt vairāk skatuves dziļumā, spiežot uz kopskata vizuālo risinājumu, nevis aktieru tuvplāniem.

Balkona aina. Dekorācija bija vizuāli par augstu, vismaz skatītājiem līdz puszālei. Vispār abās galvenajās ainās- kapliča un balkons, režijas un aktierisko nevarēšanu ir mēģināts maskēt ar fizisku barjeru- kur balkona mala, kur soliņš.

Par aktieru izvēli lomām. Ja Mariju Stjuarti pacēla abas karalieņu lomu tēlotājas, tad Romeo un Džuljetu nepacēla neviens…Kāpēc vajadzēja iestudēt konkrēto klasikas lugu, ja teātrim nav, kas spēlē titullomas? Ievā Segliņā varbūt ir potenciāls, un veiksmīgākā iestudējumā tas varbūt arī būtu realizējies, bet izrādē, ko es redzēju, meitene pārspēlēja. Too much raudulības un nervozuma. Otra Džuljeta ( I.Ķuzule)un Romeo tēlotāji ( Rasims, Dīcis) bija tikai statisti. Turklāt no atveidojamā tēla ļoti distancējušies statisti. Varbūt filmā arī pietiek tikai ar faktūru, bet skatuvei ar to ir stipri par maz. Tā ir loma, kas prasa no aktiera drosmi iet va bank. Tādā lomā- vai nu ar vairogu, vai nu uz vairoga. Te bija uz. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc režisors Romeo lomu nedeva Rešetinam, kurām ir laba partnerība ar Segliņu citās izrādēs. Jo Rešetins, tāpat kā Rēzija, ir spējīgs uz skatuves izlikties līdz galam, kas šāda mēroga lomai ir vairāk kā nepieciešams.

L.Subatnieks grāfu Parisu spēlēja, tāpat kā Šekspīra tēlus Ludviga Primadonnās. Ar tādu pašu manieri un attieksmi. Reāli uzjautrinājās par notiekošo uz skatuves. Kad grāfam paziņoja par līgavas nāvi, Pariss izplūda tik patiesā smaidā… Nu es saprotu, ka tā laika teātra patētika var šķist smieklīga, bet ākstīšanās nu ne gluži ir spēlēšana…Un profesionāls aktieris šīs divas lietas cenšas uz skatuves nesajaukt. Jo publika jau redz visu… L.Ozoliņas aukle, kas klīda ar zobenu un pārgrieztu seju…

Un par šī iestudējuma centrālajiem tēliem…J.Bartkeviča veco Kapuleti un A.Skrastiņa mūku Lorenco…

J.Bartkeviča vecais Kapuleti. Režisors un aktieris, pat nezinu, kurš konkrēti atbildīgs par šādu tēla interpretāciju, veco Kapuleti rāda kā ģimenes varmāku un despotu, rupju un brutālu cilvēku. Bet kāpēc tāds tēls ir ar tauriņu ķeramo tīklu? Tādam piestāvētu mežacūku galvas. Kurš mačo skraida pēc tauriņiem? Īstiem večiem, īstu veču hobiji. Asiņaini. Un kāpēc ballē šāda rakstura cilvēkam atturēt Tibaldu no izrēķināšanās ar Romeo- ienaidnieku, kurš ieklīdis svešā teritorijā. Despotisks tēvs? Bet Džuljeta, pēc tā laika paradumiem, ir gandrīz vecmeita, jo citas jau ir mātes. Un tēvs nav vienīgajai meitai izvēlējies precinieku tikai pēc mantas un statusa, kādu bagātu večuku, Pariss ir jauns un skaists, ar augstu sociālo statusu un bagāts. Apskaužams precinieks. Un tādi līgavaiņi nevienos laikos pa zemi nav mētājušies… Ne Džuljetas tēvs ir uzsācis naidu ar Monteki, viņš konfliktu ir mantojis un uztur, pildot pienākumu pret dzimtas iepriekšējām paaudzēm. Tēlam, protams, var būt inovatīva interpretācija, bet tad nu tā būtu tomēr kaut kā jāpamato lugas darbībā vai tekstā.

A.Skrastiņa mūks Lorenco. Šai iestudējumā akls… bet dikti mundrs, acis tā vien zib. Pēc plastikas nekad nenoturēsi par aklu cilvēku. Vēstules gan raksta, gan saņem…Un ne Breila rakstā… Pilda pilsētas farmaceita-aptieķnieka pienākumus. Brīnums kā nav visu Veronu apindējis… Nu tēla interpretācija tiešām lika brīnīties –ko tas viss varētu nozīmēt? Kaut vai Lorenco ļaunā ķiķināšana, kad viņš Džuljetai dod miega zāles. L.Dūmiņa savā izrādes recenzijā apskata versiju, ka Lorenco varbūt ir sātans, kas kāro pēc dvēselēm. Nū…Man arī izskatījās, ka Lorenco ir ļauni nolūki pret Džuljetu, kamēr viņa zāļu bezsamaņā. Tikai ne pret dvēseli, bet miesu….Tā teikt, izmantojot upura bezpalīdzīgo stāvokli, Nekrofīla perverso tradīciju garā…

Nav stāsta skumjāka…Ļoti patiesi par šo iestudējumu… Bēdu ieleja!

Trīnes grēki-

Pirmizrāde16.03.12

Dramaturģija

R.Blaumanis. Ļoti brīva apiešanās ar Blaumaņa literāro darbu, bet ja teksts tiek modernizēts, tad tas jādara konsekventi katrā teikumā, lai modernais slengs nejauktos ar arhaiskiem izteicieniem. Režisors nav latvietis, tāpēc viņam latviešu valodas izjūtas nav un būt arī nevar. Šis bija viens no valodas stila ziņā dīvainākajiem tekstiem, ko esmu dzirdējis uz latviešu teātra skatuvēm. Pārceļot uz mūsdienām R.Blaumaņa lugas darbību, pazūd visa sižeta jēga un intrigas loģika, jo kāpēc Mazbērzu Jurim tā deg precēt Lielbērzu Emīliju? Kāda suņa pēc? Sekss mūsdienās nav problēma. Turklāt šai pašā iestudējumā inovatīvi ir traktētas arī Jaņuka un Annules attiecības, kur Annule jau ir grūtniece, bet Jaņuks nemaz viņu tā precēt nesteidzās. Un kad Annule sāk baidīt, ka nedošot vairs…bučiņu, tad tas, komplektā ar topošās mātes vidukli, īpaši pārliecinoši neizskatās…Ko nu tur vairs dot vai nedot…

Scenogrāfija-Mārtiņš Vilkārsis.

Vizuāli skaista un iespaidīga, bet statiska scenogrāfiju, ko režisoram un aktieriem neizdodas apdzīvot un apspēlēt.

Kostīmi-Ilze Vītoliņa.

Kāpēc Lielbērzu Emīlija, kura, kā saprotu, ir jauna latviešu lauku saimniecības īpašniece mūsu dienās -modernā zemniece, bija saģērbta tajās raibajos kankaros? Kura latviete tādus vilktu? Es tādas redzējis neesmu. Un kāpēc, lai baltā treniņtērpā ietērptais kundzēns, kas Mazbērzu Juris, tādā meitenē lai ieskatītos?

Režija- Rolands Atkočūns.

Jau Ceplī bija ļoti nopietnas problēmas ar režiju, pareizāk sakot ar tās neesamību, bet tur izrādi glāba Lūsēna mūzika un aktieri. Šai gadījumā neglāba nekas. Personīgi es domāju, ka mūsdienās iestudējot latviešu klasiskās komēdijas –Blaumaņa, Alunāna darbus, saprātīgāk tās uzvest kā mūziklus vai dziesmu spēles. Sižeta arhaismu vēlams kompensēt ar lielu daudzumu lustīgas dziedāšanas un diešanas. Jo ar dziedāšanu, tāpat kā ar kečupu, latvietim var iebarot dajebko.

Ja godīgi, tad man radās iespaids, ka luga izvēlēta, lai varētu apspēlēt šņaukšanas tēmu…Mūsdienu kontekstā…

Mežonīgā pilsēta-

Pirmizrāde11.05.12

Dramaturģija

Džima Tompsona romāna Mežonīgā pilsēta dramatizējums. Kurš ir dramatizējuma autors nav ne jausmas, bet neticu, ka pats Tompsons, kurš vismaz jau gadus 30 kā miris. Līdz ar to kategoriski apšaubu Dž.Tompsona atbildību par dramatiskā materiāla kvalitāti, jo viņš rakstīja romānu ne lugu, kas ir dažādi literatūras žanri.

Scenogrāfija-Rūdolfs Bekičs.

Viena no sezonas labākajām scenogrāfijām. Ja ne labākā…Asprātīgi un eleganti izmantota visa skatuve. Mobili, funkcionāli un atbilstoši dramaturģijas uzstādījumiem. Iespaidīgs darbs.

Kostīmi- Keita.

Vienots un izturēts stils. Turklāt tērpi atbilda lomu raksturiem, palīdzot aktieriem veidot individuālu tēlu. Profesionāls darbs. Arī viens no labākajiem šai sezonā.

Režija-Gatis Šmits

General no režijas risinājumapuses viss bija kārtībā, bet problēmas ir ar tempa un intonācijas monotonitāti. Nav ritma un skaļuma maiņas. Un tas rada zināmu vienmuļību. Kā pa stepi…Vai tramvaja sliedēm…Tās pašas problēmas bija arī Drāmas kursi pieaugušajiem izrādēJRT. Atslēgas vārdus, manā ieskatā, ir pateicis P.Timrots attiecībā uz Drāmas kursiem, citējot pēc atmiņas-izrādās var būt laba izrāde bez kulminācijas.Izrāde bez kulminācijas…Bet ir divas lietas, kas bez kulminācijas kļūst problemātiskas…Sekss un izrāde! Nu nav katra gaumei. Es tomēr ieteiktu režisoram nākamajos iestudējumos to kulmināciju pameklēt.

Bet tā…Visnotaļ cerīgs režisora darbs. Piemērots lomu sadalījums. Pirmo reizi redzēju, ka Skrastiņš tik harmoniski spēlēja ansamblī, labs Bartkevičs, negaidīta Nevarauska.

Personīgi man tā bija saistošākā Dailes sezonas izrāde.

 Par piedāvājumu 2012./13.gada sezonai

N.Erdmana traģikomēdija Finita la comedia. Režisors A.Morfovs (Bulgārija)

F.Vēbera franču komēdija Ļaujiet šaut. Režisors Džilindžers.

Petra Zelenkas parastais vājprāts Vau!. Režisors M.Gruzdovs

K.Lāča, J.Elsberga, E.Mamajas mūzikls Oņegins. Režisors Džilindžers.

M.Mičelas melodrāma Vējiem līdzi. Režisors Jans Jans Willems van den Boss

Nu vadoties pēc piedāvātā dramaturģiskā materiāla…Franču komēdija, mūzikls, melodrāma un parastais vājprāts…Esmu diezgan šaubīgs, vai man to vispār vajag redzēt…Cik Oņegini nav nākuši priekšā pēdējo gadu laikā…Vai vajag vēl vienu ? Un es pat filmu Vējiem līdzi ar Vivjenu Lī nekad nesmu spējis noskatīties līdz galam… Bet es tomēr nesaprotu, kāpēc Vējiem līdzi ir Mičelas, bet Oņegins– Lāča, Elsberga un Mamajas? Tas pats ir ar Pūt vējiņi, kas arī uzrādīts kā jau minētā autora kolektīva kopdarbs, nevis tradicionāli –Raiņa. Pēc tā, kas ar oriģinālo literāro darbu tiek izdarīts, es uzskatu, ka tā vispār ir ļoti korekta pozīcija. Es tikai nesaprotu, kāpēc vajadzēja Romeo un Džuljetu mēģināt uzdot par Šekspīra darbu.

Vai pirkšu abonementu? Vēl nezinu…Domāju…

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts teātris. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s