Par Voiceku

Nacionālā teātra abonementa izrādes nesakrīt ar sezonu, pēdējā izrāde vēl būs septembrī. Es pieturēšos pie sezonas formāta. Sākšu ar pēdējo jauniestudējumu…

Voiceks

Dramaturģija

Georgs Bīhners. Miris 23 gadu vecumā. Viņa nepabeigtā luga Voiceks ir spožs pierādījums Bulgakova tēzei, ka manuskripti nedeg… Pēc vairāk kā 30 gadu aizmirstības to no putekļiem izvilka un publicēja Karl Emil Franzos, dodot tai ilgu ceļu pa XX gadsimta teātru skatuvēm. Tiek uzskatīts, ka tieši ar šo lugu ir meklējumi ekspresionisma aizsākumi literatūrā.

Par ko ir stāsts? Par  Voiceku, kurš dzīvo kopā ar Mariju, viņiem ir ārlaulībā dzimis bērns. Mazo cilvēku pazemo un izmanto Kapteinis un Dakteris. Greizsirdības lēkmē Voiceks nogalina Mariju. Vienkārši. It kā…

XIX gadsimts…Ekspresionisms, eksistenciālisms un psihoanalīze

Vienā gadā (1813.) ar G.Bīhneru dzimis Sērens Kirkegors. Dāņu filozofs un teologs, kuru uzskata par eksistenciālisma filozofijas aizsācēju. Par viņa sekotājiem uzskata Simonu de Bovuāru, Nīlsu Boru, Albēru Kamī, Žanu Polu Sartru, Lugvigu Vigenšteinu, Žaku Deridā (destrukcijas teorijas aizsācējs), Ričardu Rortiju… XX gadsimta lielie Domātāji…

Eksistenciālisms-cilvēka dzīves jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un tai pretstatā determinisms jeb nolemtība.

Ekspresionisma literāro darbu centrā ir abstrakts cilvēks kā tikpat abstraktu ideju iemiesojums. Raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas-intensīvas, negatīvas, satraucošas, bailes raisošas emocijas. Trauksme un iekšējs nemiers. No ekspresionisma pēc tam attīstījās gan absurda drāma, gan film noir, gan šausmu filmu žanrs .

Psihoanalīze- zemapziņa un apziņa, dziņas, konflikti, jūtas, psihiskie aizsargmehānismi, cilvēka attiecības ar citiem un pašam ar sevi. Zigismunda Freida mācība.

Režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks– Kirils Serebreņņikovs

Nu jā… Kaut kas šo lugu padara mistisku …Interpretācijas iespējas ir gandrīz bezgalīgas. Ko tik kurš šai iestudējumā nav saskatījis- viens seksu, cits visus iespējamos kultūrcitātus. Droši vien tas viss bija… Nezinu. Es ļāvos izrādei. Kā upei… Lai gan negāja man viegli… Divas reizes skatījos.

Serebreņņikovs darbību ir pārcēlis uz mūsdienu laikmetīgās mākslas galēriju, kur mazais cilvēks Voiceks, šai iestudējumā – celtnieks vai palīgstrādnieks, salīdzinās ar Morāli un Mūžību. Voiceks ir cilvēks līdz slepkavībai, atšķirībā no Dostojevska Raskoļņikova, kurš ir cilvēks pēc slepkavības.

Skatuve, tāpat kā Mirušajās dvēselēs, ir ierobežota, samazināta ar scenogrāfiju, bet tā konkrēti atsauca to sajūtu, kas man bija Tate galērijā Londonā. Tā modernās mākslas crazy sajūta uzbaltu sienu fona.

Kur viss norisinās? Realitātē? Vai tomēr galvā… Kas ir Kapteinis un Dakteris? Reāli cilvēki, kuri lauž Voiceka dzīvi? Varbūt, jo kurš nav saticis nešpetnu priekšnieku vai ķertu dakteri. Bet varbūt tie ir dēmoni, kas mīt dvēselē…Katrā dvēselē. Kuram nav sava Kapteiņa, kas nemitīgi atgādina, ka tu neesi nekas, ka tev nekas neizdosies un nekas nepienākas? Mazvērtības kompleksi, vainas apziņa, kas noved pie stresa, depresijas, neirozēm, tagad tik populārās veģetatīvās distonijas… Un Dakteris? Ar ko vēl modernā sabiedrība ir tā aizrāvusies, kā visa veida diētu un veselīgas ēšanas sistēmām. Voiceku turēja uz zirņiem, bet kādas tik ēšanas sistēmas šie dakteri neuzliek…veģetārisms, svaigēšana, dalītā ēšana, Atkinsona diēta, asinsgrupu diēta, ogļhidrātu diēta un proteīnu diēta…un tā tālāk …un tā bezgala…Un urīnterāpija arī vēl plaukst un zeļ. Jo dīvaināk un trakāk, jo labāk.

Pugas Kapteinim pietrūka mēroga, lai parādītu  tēla destruktīvo ietekmi uz Voiceka likteni. Dumpja Dakterim ar mērogu viss bija kārtībā, bija lielāks kā dzīve, bet, manā ieskatā, pietrūka vispārinājuma. Ļoti laba Kažociņas Marija, kas perfekti iekļāvās definētajā spēles estētikā.

Gaismas, mūzika, tēli, kas uzpeld un aizpeld, radot skaidras vai miglainas asociācijas…Freidiskie sapņi…Man patika putns, jo tiešām…katram savi putni galvā… Iestudējums ļoti tīri iztur ekspresionisma stilu un formu, izmantojot visus mūsdienu tehniskos līdzekļus, kas padara izrādi daudzdimensiālu.

Bet kurš ir Voiceks šai izrādē? Nezinu…Man gribētos domāt, ka Voiceks ir veidots no diviem tēliem, ko spēlē A.Kaimiņš-tā daļa cilvēkā, kas nāk no Radītāja, kuru sargā enģeļi, un G.Grasbergs, grēkā kritušais, ko moka un izkalpina dēmoni. Bet tur ir viena problēma…A.Kaimiņa tēls reāli nodominē uz skatuves, pat beigās- nošmucēts un nošņurcis…Arī tad viņš ir spēcīgāks par Grasberga tēlu. Ja Voicekā vēl tik daudz ir no Radītāja, tad viņš nevar kļūt par slepkavu. Tad Marijai nav jāmirst.

Reālā stāsta, kas ir lugas pamatā, fināls ir nāvessods. Serebreņņikova iestudējuma noslēgums mani satrieca ar savu alegoriju…Voiceks tiek iekrāsots baltā sienā, kam pāri iet melns elektrības kabelis…Elektriskais krēsls.

Manā ieskatā šīs teātra sezonas nozīmīgākais iestudējums. Ar spilgtu režisora –inscenētāja koncepciju, kas ir realizēta nevainojami tīrā formā. To noteikti vajag redzēt kaut vai tikai savas kultūrizglītības dēļ. Šī ir izrāde, kur katrs saskata kaut ko citu. Es izklāstīju savu versiju. Es nezinu, ko ieraudzīsiet jūs…

 

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s