Rīt Zeme un mīlestība Nacionālajā, nākamnedēļ Ļaujiet izšaut Dailē.

Un vēl vakar biju Operā uz Oņeginu, jo ārvalstu dziedoņi iebraukuši.  Aizgājam paklausīties….Pasākums izvērtās neaizmirstams. Ne iestudējama, ko jau bijām redzējuši, ne dziedātāju dēļ, bet publikas…Tas bija kaut kas! To es ne par zāli general, bet par mūsu tuvējiem kaimiņiem konkrēti.  

Vispār reizēm vērot publiku ir daudz interesantāk kā izrādi. Kas tik nav pieredzēts! Tiešām gribas padalīties… Un vakardienas iespaidā esmu ķēries pie savas pieredzes aprakstīšanas…

Varbūt nosaukšu to rakstu darbiņu neuzkrītoši un gaumīgi – Pa to laiku zālē…

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s