Par Zemi un mīlestību

Man ir ļoti grūti rakstīt par šo izrādi… Ļoti. Ziemeļu protestantisma ticības izpratnes tradīcija… Arī es esmu tajā audzināts. Un ticība ir ļoti privāta lieta.
Ziemeļu protestantisms
Ja vēsturiski lietuvieši absolūtā vairākumā ir katoļi, bet igauņi- luterāņi, tad Latvijas tauta par vienu reliģisko konfesiju nekad nav varējusi vienoties. Visu konfesiju kristiešiem ir daudz kopīgā, bet ir lietas, kur izpratnes atšķiras. Dod katolim brīnumu…Bet protestantam cīņu…Bizantijas un Vatikāna baznīcas mirdz zeltā un sudrabā, samtā, brokātā un atlasā tērptie priesteri ir starpnieki starp cilvēku un Dievu. Par samaksu, protams. Bēdīgi slavenās inguldences un svēto kults. Protestantiem ar saviem grēkiem pašiem ir jāiet Jēzus priekšā…Un Kungu ar naudu nenopirksi.
Tieši ar vēsturiskajām ziemeļu protestantisma tradīcijām Somija izskaidro savu ļoti zemo korupcijas līmeni. Un Skandināvijas sabiedriskās dzīves organizācija- komūnas savu aizsākumu ņem luteriskās draudzes pašpārvaldē-ievēlētā padomē, kas lemj par draudzei būtiskām lietām un rīkojas ar mantu.
Dramaturģija
Antons Hansens Tammsāre (1878-1940)- igauņu literatūras klasiķis, kura episkais romāns 4 daļās, –Tiesa un taisnība pieder igauņu nacionālās literatūras zelta fondam. Romānu latviski tulkojusi Elīna Zālīte jau padomju laikā, dodot tam nosaukumu Zeme un mīlestība.
Izrāde Zeme un mīlestība. Karīna. ir romāna 4.daļas dramatizējums, kurā Indrekam jaunība, ar revolūcijām un meklējumiem, ir aiz muguras. Viņš ir precējies ar veikalnieka meitu Kārinu, strādā par skolotāju. Bet šī laulība ir nolemta …
Izrādes problēma, manuprāt, ir dramaturģiskajā materiāla ierobežotībā vienas romāna daļas, turklāt vidusdaļas, ietvarā… Ir grūti saprast raksturus un notikumus, ja nezina, kas notika pirms tam un notiks pēc tam. Viena lieta ir veidot romāna dramatizējumu igauņiem, kuri lieliski pārzina sižeta peripetijas, tad var atļauties brīvākas interpretācijas, bet pavisam cita latviešiem, kuri pārsvarā literāro pirmavotu nav lasījuši, kuriem nav sava priekšstata par galveno varoņu raksturiem un sižeta attīstību.
Indreks.
Indreks ir ļoti sarežģītu attiecību bērns-Andresa un Mares dēls. Zagļukalna Andersa sieva mirst dzemdībās, viņam izveidojas attiecības ar māju kalponi Mari. Šo attiecību dēļ pašnāvību izdara Mares vīrs Jusis.
Indreka sviestais akmens trāpa Mari kartupeļu talkā. Pēc gadiem šai vietā iemitinās slimība, visdrīzāk- onkoloģiskā saslimšana. Un kad sāpes kļūst neciešamas, Mare lūdz Indreku iedot letālu zāļu devu. Tajos laikos kā pretsāpju līdzekļus lietoja dabīgo opiātu preparātus. Faktiski runa iet par darbību, ko mūsu laikos sauc par eitanāziju.
Kārina
Jā, arī Tammsārem Karīna ir vieglprātīga, ārišķīga un tendēta uz smalko sabiedrību, bet tomēr galvenie iemesli, kas viņu dzen ārā no mājas, manuprāt, izrādē nav nepārprotami uzrādīti.Tamsares romānā laulības krīze sākās ar Indreka un Kārenas dēla nāvi. Ja Indreks mierinājumu meklē klusumā un sevī, tad Kārena to meklē troksnī un sabiedrībā, bēgot no mājām…Tad arī sākās izpriecas un saiešanas ar ēšanām un dzeršanām, jo vajadzēja taču, lai tas maksā ko maksādams, mēģināt aizmirst, ka pasaulē ir māja, mājā dzīvoklis, dzīvoklī istaba un istabā spilvens, uz kura reiz vārgs bērniņš nomiris…
Pēc notikušās traģēdijas laulātie atsvešinās. Un Karēnas izaicinošā un provokatīvā uzvedība, pat pārkāpjot laulību, ir izmisīgs mēģinājums piesaistīt vīra uzmanību. Jo pa lielām…Viņa ir tā, kura mīl šajā laulībā. To apliecina arī Indreka vārdi pēc sievas nāves…Dārgā, tu tomēr mīlēji mani vairāk, nekā es spēju ticēt…
Sabiedrība
Tiek rādīta spilgti negatīvi. Tāpat kā Rozīša Ceplī, E.Zālītes Agrajā rūsā, Viļa Lāča to gadu darbos. Domāju, ka tas lielā mērā patiesi atspoguļo to laiku sabiedrības tikumus. Nauda pāri visam…godam, sirdsapziņai, taisnībai. Bet par visu ir jāmaksā… Un izrādē attēlotajai paaudzei būs jāiet cauri kariem, deportācijām, Sibīrijai un trimdai. Ar to, kas mugurā, un bērniem pie rokas. Bagātā Emīlija Benjamiņa mirs izsūtījumā badā, bez spilvena zem galvas…
Scenogrāfija-Andris Freibergs
Labi apspēlējama scenogrāfija vairākos līmeņos.
Kostīmi-Kristēne Pasternaka
It kā jau gaumīgi un vienotā stilā, bet…Laikam pietrūka pārsteiguma.
RežijaRežisors-Elmo Niganens
Izrāde ir pamatīga un nesteidzīga kā igauņa raksturs. Izrādes ilgums ir ap 4 stundām. Un tā var būt problēma, jo rīdziniekiem sabiedriskais transporta grafiks, bet lauciniekiem ceļš uz mājām, bet nākamajā rītā taču uz darbu. Un nosēdēt vēl garu izrādi pēc pietiekami ilgas darba dienas nav nemaz tik vienkārši, bet pensionāriem vienkārši fiziski grūti. Tik gara izrāde ir piemērota sestdienas vakaram vai brīvdienu dienas izrādēm. Un tie ir gluži praktiski apsvērumi.
1.daļa bija pārāk stiepta. Es būtu stingri saīsinājis ainu ar M.Maņjakova skolotāju, kā arī ainu mirušā beibija gleznošanu-J.Jopes monologs, jo tās bija pārstieptas. Arī I. Misānes Kitijas tekstam īsināšana būtu nākusi par labu. Indreka solījums Tīnai tika atkārtots vismaz 3-4 reizes, lai pat visneapķērīgākajam skatītājam pielektu, lai gan domāju, ka visi visu saprata jau no pirmās reizes, kas tā ir par kalponi. Bet visvairāk man uzkrita uz nerviem tās lūgšanas, vai pareizāk būtu buramvārdu-lai bērns, kas manī aug…kļūst par dēlu-skaitīšana n-tās reizes un variācijās. Es nesapratu, kāpēc tas pantiņš bija nepārtraukti jāskaita ar visu roku vicināšanu, jo saturiskās slodzes tam nebija. Ja izrāde būtu par pusstundu īsāka, tā tikai iegūtu dinamikā un spriegojumā.
Perifērie tēli ir veidoti diezgan nesaudzīgā groteskas žanrā, precīzi Tamsāres stilā. Un uz šī fona tiek izspēlēta Indreka un Karīnas laulības drāma.
U.Anžes Indreks izrādes lielāko daļu atrodas skatuves nomalē, un tas ir pamatoti, jo ideālists un 1905.gada revolūcijas dalībnieks arī atrodas veikalnieku dzīves nomalē. Izrādes centrā ir Karīna, līdz brīdim, kad tiesas zāles un skatuves priekšā un vidū nostājas Indreks. Un tad aktieris, nepaceļot balsi, paceļ izrādi augstās traģēdijas līmenī. Neuzspēlēti, patiesi un tīri. Mani uzrunāja. Lielisks darbs.
Tammsāres romānā Karīna ir spīvāka un skarbāka. Ditas Karīna ir maigāka, koķetāka un rotaļīgāka. Skaista sieviete, kas baidās no jaunības aiziešanas, kura dievina noslēpumus un vīriešu uzmanību. Viņai tikai ir grūti to noslēpumu glabāt, ļoti sievišķīga vēlēšanās ar šo noslēpumu dalīties ar kādu… Un viņa pat nav gribējusi, ko ļaunu… Tikai nespēj mēli novaldīt. Un vīriešu uzmanība vienkārši ir spogulis, kur pašapliecināties. Bet Ditas Karīna ir mīloša sieva. Skandāli, neuzticība vienkārši ir līdzekļi, ar kuriem viņa cenšās piesaistīt vīra uzmanību. Izaicinot un provocējot…Līdz tas arī nostrādā…
Indreka mātes parādīšanos tiesas ainā pamatojas sižeta loģikā, jo notikumi, kas sākas ar mātes nāvi beidzas ar Karīnas nāvi. Aplis ir noslēdzies. Bet esmu šaubīgs par formu, jo Līgas Liepiņas spēlētā Mare ir tāda Kukažiņa lakatiņā, bet šīs sievietes dēļ vīrieši darīja neprātīgas lietas, slepkavības mēģinājumus un pašnāvības ieskaitot. Un femmes fatales, pat novecojot, reti kļūst par kukažiņām. Es gribētu redzēt šai lomā iznākam tādu aktrisi kā Elza Radziņa…Lepnu un skaistu ziemeļnieci..Pat dzīves rudenī.
Pārējie aktieri turējās režisora uzstādījumu ietvaros. Principā neviens īpaši ārā nekrita.
Verinoss, Karīnas tēvs-Jānis Skanis. Vispārliecinošākais bija ainā, kad mauca pa ķobi Lisnera Kegertālam. Tas bija tā sirsnīgi un cilvēcīgi.
Tīna –Anete Saulīte. Kaut kas nebija…Varbūt par daudz bija tāda kā garīgā pārākuma apziņas par Kārenu. Tīna pēc sižeta vēl ir ļoti jauns cilvēkbērns, bet spēlēta tiek matrona.
Kēgertals-Juris Lisners. Labi, līdzeni, profesionāli, bet nu nekas īpašs man nav aizķēries.
Kēgertāla kundze-Zane Jančevska. Ja godīgi, tad kā tiesnese mani iespaidoja vairāk. Tāds skumjas un uzmanīgas acis bija…
Advokāts Paraleps-Normunds Laizāns. Profesionāla aktiera lomas uzstādījumu profesionāls izpildījums. Frāze…Jūs neesat tā vērta …tika lieliski pateikta.
Renē-Ainārs Ančevskis. Nu nobalansēja uz robežas… Bet, ja cilvēks ir redzējis Kašeru…Tad Ančevska Renē ir reālpsiholoģiskā manierē veidots tēls. Vispār…Man patika.
Megars-Juris Jope. Tas nebija pats vienkāršākais teksts un aina. Pretenzija bija, bet pacelt to neizdevās. Bet kā teicu, problēma ir jau dramaturģijā.
Melesks-Mārtiņš Brūvers. Labs darbs. Profesionāls revolucionārs, kas vīlies savos ideālos, bet atteikties no tiem arī nevar. Labi tika galā ar diezgan patētisku tekstu.
Kalvi, skolotājs- Mārcis Maņjakovs. Nebija gluži labi. Manuprāt, aktierim ir diezgan izteikts premjera mērogs, un ja viņu ieliek epizodē, tad tēls iet pāri malām. Pārāk liela tēla intensitāte.Pārspēlē. Līdzīgi bija jau ar šerifu Osedžas zemē. Bet aktierim ir potenciāls psiholoģiskajai drāmai. Gribētos redzēt kā Džeimiju Jūdžina O ‘Nīla Mēness likteņa pabērniem.
Kitija Itama-Inga Misāne.Esmu redzējis Ostrovska Arī gudrinieks pārskatās, Ivaševiča Ideālajā zaglī un šajā izrādē. Trīs dažādi tēli…Un pilnīgi vienāda plastika un runas intonācija , ar tām strauji krītošajām un uz augšu ejošajām intonācijām. Nav atšķirības.
Itama kungs-Juris Hiršs. Nu bija ļoti solīds.
Ida Langebrunna-Karima-Indra Roga. Didaktiska tēla un teksta pietiekami sirsnīgs izpildījums.
Horsta kundze-Daiga Gaismiņa. Ne ar ko atminā nav palikusi.
Meli kundze-Daiga Kažociņa. Ļoti labi padeva savu repliku. Vienīgo. Ar ļoti ierobežotiem izteiksmes līdzekļiem iemanījās radīt tēlu.
Atašejs-Ģirts Jakovļevs. Pārāk maza loma tik lielam aktierim.
Soņa, aukle-Indra Burkovska. Bija pāris frāzes krievu valodā, bet ļoti labā skatuves runā.
Pilu, žurnālists, Policists-Kaspars Antiņš. Nu kā žurnālists bija pietiekami manierīgs.
Rezumējot.
Es saprotu, kāpēc igauņi tik atzinīgi novērtēja Tamsāres romāna dramatizējumu Elmo Niganena režijā. Jo izrāde precīzi nodot Tamsāres literārā darba atmosfēru, stilu un noskaņu. Nezinu pat kā pateikt…Tas vienkārši ir Tamsāre.

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Par Zemi un mīlestību

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s