Par stilu, modi un vērtībām teātrī

Gribu mazliet padalīties tajās pārdomās, kas man radušās saistībā ar šīs sezonas jauniestudējumiem un profesionālās teātra kritikas reakciju uz tiem.
Teātrim ir liela līdzība ar modes pasauli. Maz ir tādu, kurus interesē Haute couture, jo tas apģērbs nefunkcionāls, bezgala dārgs un labi izskatās tikai uz anorektiskām modelēm. Vidējam pilsonim, ar vidējiem parametriem-fiziskajiem, daudz saistošāka ir pret a porter sērija-gatavs valkāšanai, jo svarīgs ir praktiskais pielietojums, ērtums, glītums, cena. Ja var atļauties salīdzinājumu, tad Hermanis mums ir Haute couture, bet Džilindžers pārstāv pret a porter. Abi ir labi savās kategorijās un nevajag viņus pretnostatīt. Viņiem ir dažādas mērķauditorijas un dažādas misijas.
Teātra kritiķu un skatītāju uzskati par izrādi var radikāli atšķirties, un tam ir noteiktas praktiskas konsekvences. Gribu pieminēt Alvja Hermaņa vārdus Spēlmaņu naktī par stāvoklī Eiropas teātros, kas ir katastrofāls. Pieļauju, ka pie Eiropas teātra krīzes lielā mērā atbildīga ir tieši teātra kritika. Jo teātris, kas domāts tikai kritiķiem, var eksistēt tikai ar finansiālu dotāciju, pie kuras piešķiršanas kritiķiem, kā ekspertiem, ir izšķiroša ietekme. Bet, kad dotācija tiek samazināta un skatītāju nav…Teātris tiek slēgts. Brodveja un Kūnijs joprojām par skatītāju, respektīvi naudas, trūkumu nesūdzas, lai gan kritums, protams, ir, jo finanšu krīze.
Latvijā dotācija nekad nav bijusi pietiekama, lai teātri varētu nerēķināties ar publikas viedokli, un ar to lielā mērā izskaidrojams fakts, ka teātri vēl skatītāju nav zaudējuši. Un visticamāk, ka dotācija Latvijas teātriem nekad nebūs tik liela, lai pilnībā varētu ignorēt publikas gaumi. Un tas ir ļoti labi, jo teātris, kas ir izpildītājmāksla, bez skatītājiem ir bezjēdzīgs. Tas ir miris pasākums. Teātra vadībai ir jābūt pietiekami gudrai, lai izlavierētu starp šiem diviem teātra likteņa lēmējiem-skatītāju un kritiku, atceroties, ka patiesība visdrīzāk ir pa vidu …Un tur ārā!
Es uzdrošināšos oponēt profesionālajai teātra kritikai, jo tai ir tendence vienkāršas lietas sarežģīt, bet sarežģītās vienkāršot. Man sāk šķist, ka mūsu jauno režisoru aktuālā devīze ir- nav vemšanas, nav mākslas. Vēma Sīļa iestudētajā Jasmīns. Pārdaugava, vēmj arī Nastaševa Vecenē, īsti neatceros, vai Leģionāros vēma vai nevēma…Lietojot teātra kritiķu iemīļotos izteicienus, es teiktu, ka štampi…Man nav iebildumu ne pret vemšanu, ne kailumu, ne fizisku tuvību uz skatuves, bet tas nedrīkst būt pašmērķīgi, tam ir jābūt ar saturisko slodzi. Un ne katrā izrādē…Ja godīgi, tad recenzijas par Veceni, mani padarīja stingri šaubīgu, vai es to gribu redzēt. Jo man ar vemšanu nepietiks… es gribēšu Harmsu.
Teātra kritiķi mēdz būt tendenciozi, vieni režisori un aktieri tiek neadekvāti pārvērtēti, bet citi nolikti. Visļaunākais, ka liela daļa brīnišķīgu mākslinieku tiek ignorēti, it kā viņi vienkārši neeksistētu. Tas lielā mērā ir iemesls, kāpēc es rakstu blogus par teātri, jo vienkārši zinu, ka oficiālā kritika uzmanību nepievērsīs, lai gan izrāde ir lieliska. Vai, uzmanība ir pievērsta, bet kritiķis, manā ieskatā, ir sabraucis pilnīgās auzās
Neadekvāti tiek pārslavēta jauno režisoru grupa. Vienkārši neadekvāti. Un te es gribētu pieminēt Leģionārus… Kas tur tieši tāds, ar ko jauni režisori nebūtu nodarbojušies pēdējos 50 gadus? Leģionāri pieminēti? Nu tas ir uzsvars uz tēmas aktualitāti, piedevām bez literārā darba vērtības, bet kur tur būtu kas jauns teātra formā? Par ko tieši tāda kritiķu sajūsma? Konkrēti par ko? Un tas šiem jaunajiem cilvēkiem neko labu nedara….Jo priekšā vēl ir pārbaudījums ar Lielo zāli. Un ja Sīli Osedžas zemē izvilka lieliska dramaturģija, tad viņa Jasmīns. Pārdaugava. neglāba nekas. Lai nu mazajos spēles laukumos plosās kā grib, tas ir tikai apsveicami, bet attiecībā uz lielo zāli būtu jābūt veselīgam pesimismam ar tiem jaunajiem, nedabīgajiem talantiem. Bet, protams, jāļauj ir, jo kā citādi mācīsies. Ja ne no savām neveiksmēm un kļūdām.
Izrādes pamatā parasti ir literārs darbs, bieži ļoti izcils, kura radītājam ir savs literārais rokraksts, kas nav sajaucams ar citiem. Ir divas iespējas, vai nu režisors izrādi veido dramaturģiskā materiāla radītāja manierē un rokrakstā, tas ir pieiet ar pietāti pret oriģināla autora stilu, vai arī oriģinālo stilu pakļauj savam stilam un manierei. Pie otrā veida režisoriem, kuri mīl nodominēt par oriģinālā darba autoru, kā spilgtu piemēru var minēt Alvi Hermani. Paskatījos fragmentiņus no viņa Vasarniekiem…Tas neapšaubāmi ir īsts Hermaņa darbs, bet vai tas ir Čehovs….Ja godīgi, tad šaubos. Ļoti. Un, ja man jāizvēlas starp Hermani un Čehovu…Es palieku pie Čehova.
Šai sezonā Nacionalajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja divi iestudējumi, kur režisori perfekti spējuši nodot oriģinālo autoru literāro stilu un manieri-Tammsāres Zeme un mīlestība, režisors Elmo Niganens un Kestnera Trīs vīri kūrortā režisors V.Lūriņš. Nu ir tas Tammsāre un ir tas Kestners! Un oponējot S Radzobes pārmetumiem par Elmo Niganena režijas nemodernumu…Gribu atsaukties uz Iva Senlorana vārdiem…Mode ir mainīga, stils ir mūžīgs!
Gan Niganena, gan Lūriņa izrādes ir izteiktas stila izrādes, kas pamatojas dramaturģiskā materiāla autoru autentiskajā stilā. Bet par tām, tāpat kā par Dailes jauniestudējumiem, es gribētu izteikties atsevišķi.
Māksla vienmēr ir atspoguļojusi sava laika garīgās vērtības un ideālus. Tā bija Renesanses laikā, tā bija Revolūciju laikos, tā ir tagad… Patērētāju kultūras laikmetā. Paradoksāli, bet vērtības, ko teorētiski godina, praktiski tiek noliegtas no ekspertu-kritiķu puses -gan teātrī konkrēti, gan literatūrā kopumā. Kā nemodernas, laikmetu neatspoguļojušais un garlaicīgas. Jo moderni taču ir mīlēt tikai sevi.
Pret Tammsāres un Kestnera darbiem no ļoti izsmalcināto kritiķu puses bija visai nicīga attieksme. Jo tas taču ir tik banāli, tik trafareti, tik nestilīgi. Bet tas ja skatās pavirši….Ja nezina kontekstu…
Ar Tammsāres darbā morāli ētiskajām vērtībām, kuras balstās ziemeļu protestantisma tradīcijā, Somija izskaidro savu ļoti zemo korupcijas līmeni, bet Skandināvija kopumā ārkārtīgi augsto pilsonisko iesaisti sabiedriskajā pašpārvaldē-visos līmeņos un veidos.
1933.gada 10.maijā nacisti sarīkoja bēdīgi slaveno grāmatu dedzināšanu…Ērihs Kestners, tikai 34 gadus vecs, bija aculiecinieks kā simboliskam autodafē nacisti nodeva viņa grāmatas…Stāvēja, skatījās kā deg…Un 1934.gadā, Šveicē, izdeva savu jauno darbu, pirmo pēc savu grāmatu publiskas sadedzināšanas-Trīs vīri kūrortā. Jautru pasaku pieaugušajiem, kā apliecinājumu savas dzīves kredo-pārliecībai, ticībai ideāliem un vērtībām.
Kestnera naivās un labestīgās grāmatas bija aizliegtā literatūra Hitlera laikā, kā naidīgas nacionālsociālistiskajam garam jeb vienkārši pretvāciskas. Un zināma taisnība nacistiem bija, ar Kestnera grāmatu varoņu ideāliem nekādu jēdzīgu hitlerjugendu neuzaudzināsi, tādi klausīsies sirdsapziņā nevis fīrera pavēlēs. Un sirdsapziņas brīvības sludināšanu neviens totalitārs režīms, tai skaitā patērēšanas kults, necietīs. Un Kestnera bērnības draudzības saites loģiski pāriet Remarka varoņu attiecību skaistumā, kas visspilgtāk manifestējas Trīs draugos.
Ap Ziemassvētku laiku tiek piešķirtas Latvijas lepnuma balvas. Tas ir ļoti aizkustinošs un audzinošs pasākums. Sabiedrībai tiek atgādināts par tik fundamentālām vērtībām kā drosme, pašaizliedzība, labestība, nesavtība, altruisms, līdzjūtība un atbildība. Un atzinība netiek piešķirta nominācijās- visvairāk nopelnījis, vissekmīgāk kāpis pa karjeras kāpnēm, saņēmis vislielāko mēdiju uzmanību. Nē, manta, vara un slava šai reizē nav argumenti. Godina tos, kuri ir spējuši pildīt visgrūtāko no Jēzus pavēlēm…Mīli savu tuvāko kā sevi pašu…
Bet tas ir vienreiz gadā…Kā tad ir ar šo morāli ētisko vērtību atzīšanu pārējā laikā? Un, ja šīs morāli ētiskās vērtības nav svarīgas un aktuālas sabiedrībai, kāpēc tad mēs sagaidām, ka politiķi un citi pie varas esošie tās godātu…

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

22 Responses to Par stilu, modi un vērtībām teātrī

  1. klusais saka:

    Aida bija lieliska . Sen nebiju ko tik lielisku baudījis . Manuprāt viena no lieliskākajām LNO izrādēm.

    • jautajums saka:

      Nu general viss bija ok. Antoņenko bija izcils, Amnerisa ļoti laba, bet par Aidu, kas itāliete…Nu bija šaubīga…
      Es to izrādi jau biju redzējis citā sastāvā. Tad Bavarska Aidu dziedāja, tur bija cita jauda dziedājumam.. Šoreiz varēja padomāt, ka nevis Aidu dzied , bet Traviatu…Tūlīt izdzisīs.
      Redzēju, Valdim aiz muguras sēdēji, bet man šķiet, ka tur pusskatuvi nevar redzēt. Vai bija OK ar redzamību?

  2. klusais saka:

    Redzamība tur nav no labākajām … Bet es jau gāju uz operu 🙂 Dāmas teica , lai nāku lejā , negribēju … Dzirdamība ir lieliska . Žagars bija ienācis, aicināja uz afterpartiju , atteicāmies, darba diena 🙂

  3. klusais saka:

    Klepoja gan… Neesmu tāds specs 🙂 , bet neatceros iepriekšējos priekšnesumus . Noteikti varēja spēcīgāk , bet man nekrita ārā no ansambļa . Antoņenko tiešām bija lielisks … Es baudīju kopā pasākumu , neiedziļinoties niansēs . Man ļoti patika, ļoti ….

  4. klusais saka:

    Tas ar nav slikti. Galvenais, ka pie darbiem 🙂

  5. klusais saka:

    ha , laikam spamā iekrita koments … ,lai tur arī paliek , e-pastu atradīsi 🙂

  6. klusais saka:

    Par Antoņenko – dziedājis reāli slims, pirmā cēliena beigās gandrīz noģībis… , bet neko pateikt nevarēja 🙂

    • jautajums saka:

      Nu…Es nesen dzirdēju Antoņenko Pīķa dāmā kā Hermani, man šķiet, ka Tu arī. Tur vēl Obrozcova dziedāja.
      Man šķita, ka Pīķa dāmā viņš bija labāks, bet arī šeit bija lielisks. Fantastisks dziedātājs. Pasaules klase. Man šķita, ka Aīda ir slima.

  7. klusais saka:

    Par Elitu – nu it kā to vēl nesaista ar cīņām par SM .

    • jautajums saka:

      Tad es nezinu uz ko NA liek, bet…Var jau būt, ka vienkārši mazohisti…Viņiem ar Žaneti nepietiek. Bet nu stulbs gājiens.
      Par SM… es zinu, kurš cilvēks no V ir uzrunāts. No ceļiniekiem. Tas uzvārds mēdijos vēl nav parādījies.

  8. klusais saka:

    NA vispār uzvedas nesaprotami , sajūta, ka viņi grib par visām varītēm pierādīt kaut ko , nezin ko. Mani totāli nošokēja situācija ar Brazovski … Es patiesībā arī cītīgi sekoju situācijai , nevis pasīvi, bet nedaudz aktīvi 🙂 Ronis vēl mēnesi pusotru , tā ,ka laiks ir un daudz kas var mainīties … Šodien kopīgi pasmējos par ievēlēto revidenti vienam no kontrobandas grandiem 🙂 Tas ir ko vērts 🙂

    • jautajums saka:

      Ja godīgi, tad mani arī izbrīnija. Es nezinu uz ko viņi cerēja šajā gadījumā, bet pieļauju, ka te ir vecais TB/LNNK rokraksts.
      Ingūna un Elita ir bijušas draudzenes no studiju laikiem. Sudraba ir diezgan savdabīgs cilvēks ļoti tendēts uz pārdabisko. Tad pa vecenēm, tad pareizticība, tad horoskopi, tad gaišreģi. Bet viņām ir viena dzimšanas diena. Un tā Elita visu mūžu ir bijusi otrā vijole pie Ingūnas, adjutants un ieroču nesējs.
      Nū…varētu teikt, kā Krievijā populāri- tandēms…Tikai tur ir alfa tēviņš un dīvāna pudelis…
      Es’neticu, ka Elita var iziet no Ingūnas ēnas. Tur ir daudz sieviešu psiholoģijas apakšā…
      Bet NA ir sakāpis galvā+identitātes krīze. Tas viņiem dārgi maksās. Jo jau viena Žanete spēj viņus smieklīgus lieliski pataisīt…Vairāk nemaz nevajadzēja.

  9. klusais saka:

    Tikko parunāju par jautrībām VID , tur arī izskatās pelēkais kabinets veidojas . Beigts var palikt. Gandrīz jādomā – vai tik neesi nokļuvis trako mājā 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s