Lumpeniskas pārdomas vēlēšanu sakarā

Vēsture mēdz atkārtoties. Reizēm ar gluži pārsteidzošu regularitāti. 1918. gada Latvijā sveši spēki varu paņēma 1940.gadā, 1991.gada Latvija ar nopietnu apdraudējumu saskāras 2013. gadā. Toreiz tanki, tagad maigā vara, bet mērķi ir tie paši…Abas reizes pēc 22 neatkarības gadiem un abas reizes jūnijā… Toreiz bija latvieši, kuri ar ziediem sagaidīja svešus tankus, un tagad ir tādi, kuri nobalsoja par prokremliskiem spēkiem. Toreiz Augusts Kirhenšteins, tagad Andris Amēriks…Bet es ne par tanku sagaidītājiem, es par tiem, kuri neprotestēja toreiz un izvēlējās neiet uz vēlēšanām šoreiz.
Gan 1940.gadā, gan tagad Latvijas valstij sastopoties ar ārējo apdraudējumu izrādas, ka liela daļa latviešu ir atsvešinājušies no savas valsts. Viņi to vienkārši neizjūt kā savu valsti. Un tam ir ļoti dibināti iemesli, jo tie, kuriem tauta ir uzticējusi valsts vadību ir pievīluši…Nepārtraukti un visi!
Un tā plaisa, kas ir izveidojusies starp valdošo eliti un sabiedrību ir vienkārši biedējoša. Kad Sarmīte Ēlerte izpaudās par Ziemeļu zvaigzni, tad tikai Marijas Antuanetes slavenais –Viņiem nav maizes? Lai ēd kūkas.- nāca prātā, bet Hermaņa spriedelējumi, ka, ja lumpeņiem būtu teikšana, tad Latvijas Nacionālā biblioteka nebūtu uzcelta, lika padomāt, ka jā….Faraoniem noteikti bija vienkāršāk uzcelt piramīdas, jo viņiem vergiem nebija jāprasa, vai tie grib mirt pasaules kultūras mantojuma vārdā…Fascinē arī Hermaņa piedāvātais problēmas risinājums- pilsoniskās tiesību ierobežošana nepareizi domājošajiem.
Un valdošajām varas partijām atbildību par vēlētāju uzticības kritumu nevajag gāzt uz nepopulāriem, bet nepieciešamajiem fiskāliem un ekonomiskiem lēmumiem, kuri bija vajadzīgi krīzes pārvarēšanai, jo nauda ir svarīgi, bet tas tomēr nav viss, kāpēc pilsoņiem ir vajadzīga valsts.
Valdot Tiesiskuma koalīcijai Latvijā tiesiskais nihilisms ir pārgājis kritisko robežu. Mēs esam pieraduši ziedot veselības problēmu risināšanai slimajiem, bet nu saistībā ar Jaunjelgavas gadījumu parādījās ļoti biedējošs simptoms…Sabiedrība vāc naudu juristam, kurš aizstāvētu upura intereses! Un zinat, ko tas nozīmē? Totālu neuzticēšanos valsts institūcijām –policijai, prokuratūrai. Un tam ir pamats. Kāda ir virzība lietā, kura dziļi aizķēra sabiedrību – Elinas Pupiņas nogalināšana. Slepkava joprojām ir brīvībā un bauda dzīvi, bet jauka, gudra meitene ir mirusi…Un tās asinis brēc pret debesīm… Un kā jūtas upura vecāki…Tā tam nav jābūt!Tas ir prewt Dieva un cilvēku likumiem! DĀR paraolimpiskais čempions Pistoriuss par slepkavību pēc mēneša jau stāvēja tiesas priekšā. Jā, Pistoriussa process būs ilgs, bet tas notiek!
Var jau lamāt par lumpeņiem tos, kuri atkārtoti ievēlēja skandalozo Ziedoni Cauni, bet tomēr noskaidrosim, kurš ir atbildīgs par valsts policijas darbu, kura 2012.gadā izbeidza krimināllietu par malumedībām ar pamatojumu, ka stirnas nomirušas pašas? Kā izbeidzās lieta ar Mades nošaušanu? Kurš iespļāva sabiedrībai dvēselē? Kurš ir atbildīgs par policijas darbu? Gadījumā ne valdība kā izpildvara? Gadījumā ne Tiesiskuma koalīcija?
Un kā būs ar Jaunjelgavu? Arī tas pats…visi menti tēva kenti? Un bars ar ierēdņiem, kuri cepsies par sīko varmāku tiesībām, pilnīgi aizmirstot par upura tiesībām? Iekšlietu ministrs ir painteresējies, kāpēc policija mēnesi neizmeklēja sadistiskas vardarbības aktu pret mazu zēnu? Tāpēc, ka ģimene nav pietiekami naudīga?
Visas Holivudas filmas naudu pelna apelējot pie dziļi cilvēcīgas taisnīguma izjūtas, kur noziegumam seko sods. Bet, ja sabiedrības ieskatā šis taisnīgums netiek nodrošināts, ja vienīgais arguments ir nauda un tiesības ir tikai vārmakām, tad nevajag būt izbrīnītiem, ka pilsoņiem nav vēlēšanās identificēties ar savu valsti.
Sociālā netaisnība, tiesiskais nihilisms, korupcija un bezgalīga, bezgalīga birokrātija…Un Lembergs kā mūžīgais smagos noziegumos apsūdzētais…Citām tautām ir leģenda par mūžīgo žīdu, bet mums bezgalīgais stāsts par mūžīgo apsūdzēto… Pašiem neapnīk? Ja Sprūdžam gribas, lai ņemās, bet no Kozlovska gan sabiedrība sagaida, lai policija tiktu galā ar slepkavību un vardarbības aktu kvalitatīvu un savlaicīgu izmeklēšanu. Un, ja Iekšlietu ministrs to nespēj, tad atbildība par šo vitālo sabiedrības interešu nodrošināšanu ir premjera Valda Dombrovska atbildība.
Ja varas partijas pieturas pie politikas, ka, lai jau sabiedrība pārputojas interneta komentāros, gan jau norims, tad darīsim, kā uzskatīsim par vajadzīgu, tad nevajag brīnīties par vēlēšanu rezultātiem. Jo, sabiedrība varbūt arī pieklusēs, bet…Neaizmirsīs!
Līdz ar to es varas partijām ļoti ieteiktu nepaļauties uz apstākli, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās latviešu vēlētājam vienkārši nebūs citas izvēles, jo…Gan jau atradīsim!

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s