Pēdas smiltīs…

Ir kāds kristiešu pasaulē ļoti pazīstams dzejolis…Ilgu laiku šī ļoti citētā teksta-uz kartiņām, plakātiem, krūzēm, autors bija nezināms. Tad autortiesības uz to pieteica vairāki pretendenti. Zināmākās ir trīs sievietes, no kurām viena apgalvoja, ka dzejoli ir sarakstījusi 4 gadu vecumā, otra 6 gadu, bet tiesā galu galā uzvarēja Mary Stevenson, dzimusi 1922.gadā, kura apgalvoja, ka dzejoli uzrakstījusi 1936.gadā,14 gadu vecumā, un varēja uzrādīt ar roku rakstītu dzejoļa tekstu, kas, kā atzina tiesu eksperti, ir datējams ap to laiku. Bet, manuprāt, tas vienkārši bija dzirdēta un zināma dzejoļa pieraksts nevis oriģināls. Jo neticu, ka tādu tekstu var uzrakstīt 14 gadu vecumā…Neticu.

——————————————–
Footprints in the sand
One night I dreamed I was walking along the beach with the Lord.
Many scenes from my life flashed across the sky.
In each scene I noticed footprints in the sand.
Sometimes there were two sets of footprints,
other times there were one set of footprints.

This bothered me because I noticed
that during the low periods of my life,
when I was suffering from
anguish, sorrow or defeat,
I could see only one set of footprints.

So I said to the Lord,
‘You promised me Lord,
that if I followed you,
you would walk with me always.
But I have noticed that during the most trying periods of my life
there have only been one set of footprints in the sand.
Why, when I needed you most, you have not been there for me?’

The Lord replied,
‘The times when you have seen only one set of footprints in the sand,
is when I carried you.’

-Mary Stevenson
———————————————————————-
Nū..no manis gan dzejnieks nekāds, tāpēc arī atdzejojums nav dižs. Bet nu es centos…
Pēdas smiltīs
Es reiz sapņoju, ka gāju gar jūras malu kopā ar Dievu.
Ainas no manas dzīves zibsnīja debesīs.
Un pie katra zibšņa es redzēju pēdas smiltīs.
Reizēm tur bija divi pāri pēdu,
Bet reizēm tikai viens.

Tas satrauca mani, jo es sapratu,
Caur manas dzīves grūtiem laikiem,
Kad es cietu no sāpēm, skumjām un sakāvēm,
Gāja tikai viens pēdu pāris.

Tāpēc es jautāju Dievam
“Tu man apsolīji Kungs,
Ja es sekošu Tev, tad Tu vienmēr iesi man blakus.
Bet es redzēju, ka manos pārbaudījumu brīžos smiltīs ir tikai vienas pēdas.
Kāpēc Tu nebiji ar mani, kad man Tevis visvairāk vajadzēja?”

Tas Kungs man atbildēja
“Reizes, kad Tu redzēji tikai vienas pēdas smiltīs,
ir tās, kad Es tevi nesu”

http://www.youtube.com/watch?v=9rqsltr5vsE

Dziesma ar vienu no dzejoļa teksta versijām

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts ticība. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s