Par Dziesmu svētkiem

Tautu izglāba dziesmu gars!
( Auseklis Beverīnas dziedonis)

Dziesmu svētki….Latviešu spēka avots, kur tauta sanāk atveldzēties pēc pārvarētajām grūtībām un sasmelties spēku un izturību nākamajiem pārbaudījumiem. Laiks, kad sajūtam viens otra plecu un noskaņojamies uz viena viļņa…Uz vienas stīgas…Un pēdējie gadi Latvijai nav bijuši viegli. Tauta ļoti gaidīja šos svētkus, tāpēc bija tāda ažiotāža ap noslēguma koncerta biļetēm, bet…
Klausoties vienu vienmuļu jaundarinājumu pēc otra, manas acis sāka kavēties pie Dziesmu svētku karoga…Vaidelotis…Prātā nāca Ausekļa rindas no Beverīnas dziedoņa … kara vētra, kara vētra pili gāzīs gruvekļos… augstu, augstu vaļā logā Vaidelotis parādās…Manas domas aizklīda atmiņu ceļos…Manas jaunības notikumos…

Dziesmu svētki( 1985.g.). Gaismas pils. Haralds Mednis.
Pēc 1980.gada Dziesmu svētkiem, kur latvieši sava ļoti mīlētā un cienītā kordiriģenta Haralda Medņa vadībā bija ideoloģiski šaubīgo Gaismas pili no sirds un ar visu sirdu nodziedājuši trīs reizes tā kā Mežaparka priedēm galotnes locījās, padomju režīms izdarīja secinājumus un pieņēma mērus- Haralds Mednis un Gaismas pils tika izslēgti no Dziesmu svētku repertuāra. Kā ideoloģiski nepiederoši padomju tematikai, bet savu lomu nospēlēja arī amata brāļu vēstules partijas komitejai par Medņa leģionāra pagātni.
Viss noslēguma koncerts gāja rātni līdz beigām, kopkoris braši rāva vaļā Deņj pobedi un maestro Mednis, kluss un neievērojams, sēdēja skatītāju rindās. Kultūras ministrs Kaupužs pašapmierināti noteica noslēguma runu, starojošs, ka viss tik ideoloģiski gludi izgājis, nosumināja visus pareizos virsdiriģentus, nolaida svētku, tā laika, oficiālo karogu….Un tad…Latvieši parādīja raksturu! Kopkoris sāka skandēt –Medni!, Medni!, Gaismais pili!, Gaismas pili! … Pievienojas publika. Ļoti daudzu tūkstošu balsis skaļi pieprasīja savu Dziesmu un savu Vaideloti. Un svešā vara padevās! Maestro Haralds Mednis, bijušais leģionārs, melnā uzvalkā un baltā kreklā, kāpa Dziesmu svētku tribīnē un dziesmā vienoja savu tautu dvēselē un garā…Gaismu sauca…Gaisma ausa! Augšām cēlās Gaismas pils!…
Kā pēc tam atcerējās Haralds Mednis – Tā bija mana zvaigžņu stunda. Es laikam tad nepiederēju sev. Es gāju.
Es laikam nepiederēju sev…Tas ir visprecīzākais apzīmējums, tam, kas notika tajā vakarā. Jo vaidelotis nepieder sev, viņš pieder latviešu tautai. Vaidelotis, tāpat kā Dziesmu svētku karogā, ir ieausts tautas liktenī.
Tajā vakarā lija, bet kam tas traucēja un rūpēja… Latvieši divreiz nodziedāja Gaismas pili un ar Pūt vējiņi, vienotā gājienā, klausītāji un dziedātāji-Tauta, noslaukot gar malām miličus un čekistus, dziedot, kājām devās uz Rīgas centru.
Dziļi simboliski, ka tieši 1985. gada Dziesmu svētkos, kuri oficiāli bija veltīti „40 gadadienai, kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45.gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā, latvieši ar dziesmu, ko diriģēja sirms leģionārs, tika modināti cīņai par savas brīvības, neatkarības un savas nacionālās valsts atgūšanu. Trešās atmodas sākums.

Pēc tam nāca 1988. gada jūlijs – folkloras festivāls BALTICA, kad gājiena priekšgalā Dainis Stalts lepni pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Brīvās Latvijas karogu! Vēl pēc gada latvieši izgāja Baltijas ceļā. 1990.gada 4.maijā pasludināja Latvijas neatkarības atjaunošanu un 1991.gada janvārī nostājās Barikādēs.

Par Dziesmu svētku repertuāru
Atsaukšos uz autoritātēm. Uz koristu un tautas ļoti mīlēto maestro Haraldu Medni.
Dziesmu svētki nedrīkst iet pa lakstīgalu ceļu. Esmu pārliecināts, ka vienas tās tautas svētkus neuzturēs. Profesionālai varēšanai nereti pietrūkst garīguma, emocionālās atdeves tāpēc, ka viņiem tas viegli nāk. Lielos tautas svētkos arī vienkāršam cilvēkam jāpasaka savs vārds.
Nu šajā reizē Dziesmu svētki konkrēti bija aizgājuši pa lakstīgalu ceļu. Izpildāmo dziesmu kvantitāte bija vienkārši pārsteidzoša, bet kvalitāte diemžēl izpalika. Daudz jaundarbu, kas nebija aprobēti publiskajos izpildījumos, līdz ar to klausītāju reakcija uz tiem nebija prognozējama. Un izrādījās, ka.jaundarbi tautu emocionāli neuzrunā, kas nav pārsteidzoši, jo akadēmiskā auditorija un tauta nav ar identisku muzikālo gaumi. Ja kādam tas ir pārsteigums, tad viņam labāk Dziesmu svētkiem tuvumā neiet. Lai gan es brīnos, ka tā vienmuļība vispār ir spējīga kādu uzrunāt… Es apbrīnoju komponistu drosmi izlikt savus jaundarbus Dziesmu svētku noslēguma koncertā.Jo tauta savu viedokli izteiks godīgi. Un,var gadīties, ka skarbi, bet…Lielos tautas svētkos arī vienkāršam cilvēkam jāpasaka savs vārds.
Kritiku neiztur argumentācija, ka, cik tad var dziedāt vienas un tās pašas dziesmas, apnicis. Dziesmu svētku repertuārs ir balstīts tradīcijā! Tā ir latviešu kora dziesmas Zelta klasika. Nu nav tās galda dziesmas, ko latvieši dzied katros godos un saiešanās. Dziesmu svētkos viena paaudze nodod nākamajai latviešiem svētas dziesmas kā Mūžam zili ir Latvijas kalni, kā Gaismas pils, kā Jāņu vakars, uzturot tās dzīvas katrā nākamajā paaudzē un dodot svētkiem, tik svarīgo, emocionālo piepildījumu.
Par Pūt vējiņiem
Pēdējā laikā šī tautas dziesma tiek nolikta kā dzērājdziesma. Jo pats par savu naudu dzēru, pats skrēj savu kumeliņu… Zinu, ka tas lielā mērā balstās I.Ziedoņa viedoklī par šo dziesmu. Es nekādā veidā neapšaubu Ziedoņa autoritāti, bet tomēr uzdrošināšos oponēt. Latviešiem Pūt vējiņi nav vienkārši dziesma, ar to nesaraujami ir saistīts stāsts par mīlētājiem. Par trakulīgo Daugavas laivinieku, kurš lepnās saimniekmeitas vietā izvēlas sedzacīti bārenīti…Pats precēju līgaviņu, tēvam, mātei nezinot… Uldis un Baiba, Edgars un Kristīne…Un Blaumaņa Edgaram, konkrēti bija incidents ar barona zirgu, ja jau pats skrēj savu kumeliņu…Tie ir latviešu hrestomātiskie Mīlestības stāsti, kur jauniešu jūtas viegli kāpj pāri praktiskās dzīves racionālajiem apsvērumiem. Maksājot par to tik augstu cenu…
Kā tad tie, kam Pūt vējiņi it tikai dzērājdziesma, traktē šos mīlas stāstus? Viena muļķe krāmējas ar alkoholiķi? Nav mazliet šaurs skatījums uz dzīvi?
Un Andreja Jurjāna tautas dziesmas apdare ir tautas ļoti, ļoti mīlēta, kāpēc to vajadzēja mainīt? Citā apdarē vairs nebūs dzērājdziesma? Bet iebildumi, kā pret dzērājdziesmu, tiek celti vārdu sakarā, kas nemainās. Kāda jēga?
Par Paulu un Manai dzimtenei
Cinkusa arguments, ka dziesma, kur iesim strēlniekos un asins lietus līs ir saturiski neiederīga šajos Dziesmu svētkos, mani patiesi pārsteidza. Jo manā ieskatā tieši šajā reizē strēlnieku pieminēšana būtu vairāk kā iederīga, jo pēc pāris gadiem Latvija pieminēs latviešu strēlnieku simtgadi (1915.g-2015.g). Un šī bija īsti piemērota reize latviešu vēstures notikumu izskaidrošanai, jo ne tikai jaunā paaudze slikti orientējas Latvijas vēstures notikumos, tā ir vispārēja Latvijas sabiedrības problēma. Kāpēc svētku repertuārā nevarēja iekļaut strēlnieku dziesmas? Nu kaut vai izveidojot popūriju no tautas dziesmām, vārdi no kurām bija strēlnieku pulku devīzes:
1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks – Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc;
2.Rīgas latviešu strēlnieku pulks- Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā;
3.Kurzemes strēlnieku bataljons- Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi;
2.Latviešu strēlnieku brigāde- Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm;
6.Tukuma latviešu strēlnieku pulks- Dievs, svētī Latviju;
7.Bauskas latviešu strēlnieku pulks- Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars;
8.Valmieras latviešu strēlnieku pulks- Imanta nevaid miris.
Tur varētu izmantot gan pūtēju orķestrus, gan dejotāju grupas, gan folkloras grupas, piemēram, Vilkus. Mēs būtu devuši godu tiem 40 tūkstošu latviešu karavīru, kuri gandrīz pirms 100 gadiem pacēla karogus ar tautasdziesmu vārdiem cīņai par latviešu nacionālo valsti.
Un attiecībā pret Raimondu Paulu mēs esam izturējušies vairāk kā nesolīdi, jo, atmetot visu nebūtisko- bankas, politiskās partijas un attiecības ar krievu šovbiznesu, nevajadzētu aizmirst patiesi nozīmīgo…Gandrīz visu okupācijas režīma laiku viņa dziesmas latviešiem neuzbāzīgi, bet nepārtraukti atgādināja, ka te ir mana dzimtene, smilšainais krasts, ka sirds man paliek tavā pusē Rāzna un Latgalē, ka zvaigznes kā mūži krīt Kurzemē un vēl, un vēl, un vēl…Pauls kā nenoguris un apzinīgs dārznieks ar savu mūziku ir laistījis mūsu latvietības saknes pilnīga sausuma periodā. Diendienā, visu okupācijas laiku. Un par to viņam pienākas tautas mīlestība, gods un pateicība.
Es ļoti ceru, ka Tas Kungs dos komponistam laiku, bet mums iespēju un prātu nākamajos Dziesmu svētkos visu vērst uz labu. Un daudz svarīgāk kā Paulam, tas ir mums, latviešiem, kā tautai. Jo tā prakse ignorēt dzīvo nopelnus, bet zīmēties ar plašām pateicības runām bērēs, nav tā labākā no morāles un ētikas viedokļa…
Par pārējo repertuāru
Mans ļoti personīgais viedoklis.
Z.Liepiņš- komponists, kura personība un mūzika man vienmēr ir patikusi. Laikam ar spēju būt uzticīgam. Savai tēvzemei, savai ģimenei. Es pieņemu, ka ar uzticību arī ir saistīta radošā sadarbība ar K.Dimiteru. No jaunības gadiem. Bet Dimiteram ir ļoti sarežģītas attiecības ar Providenci…Kā protestants daudzās paaudzēs, es ieteiktu komponistam pārdomāt sadarbības turpināšanu… Jo tām dziesmām nebūs svētības…
J.Lūsēns- viņa dziesma par mūžīgo ceļu, kas ved uz zemi laimīgo un izrādās uz mājām, būtu vairāk kā vietā. Jo tik daudz latviešu atrodas svešumā…Daudzi no viņiem sekoja Dziesmu svētkiem, jo modernās tehnoloģijas to atļauj. Lūsēna dziesma ļautu nodot viņiem ziņu, cik ļoti mums viņu trūkst, cik ļoti viņu trūkst Latvijai…Un, ka Latvija gaida viņus atgriežamies. Kā gājputnus pavasarī.
K.Lācis- Ar ļoti lielu radošo potenciālu. Un viņa dziesma reāli patika kopkora dziedātājam. Un tātad pēc definīcijas ir laba dziesma. Man ļoti patiktu, ja kādreiz kopkoris nodziedātu viņa kora dziesmu no Liepājas teātra Pūt vējņi, kas personīgi mani emocionāli spēcīgi uzrunāja .
Par pārējo. Kā praktizējošs kristietis, esmu skeptisks par prezentētajām lūgšanu dziesmām… Bet pagāniskās daļa ir apzīmējama tikai kā depresīva vienmuļība. Un domāju, ka saprātīgi cilvēki pieklājīgā sarunā kādu laiku nelietos vārdu mistērija…Ka nepārprot….
Par attieksmi pret tautu
Šajos Dziesmu svētkos parādījās dramatiskas izmaiņas pašā pasākuma filozofijā. Tas jau parādījās tajās kolīzijās ap alu…Kad klausījos M.Sirmā, kas neapšaubāmi ir talantīgs kordiriģents, vārdos, ka alus traucēs kora tehniskajam izpildījumam…Man radās noteiktas aizdomas, ka diriģents vienkārši nesaprot Dziesmu svētku būtību….Kā tad viņš to iedomājas? Lumpeni dzied kopkorī, ko dresē un dīda spožie mākslinieki, eminencēm un ekselencēm, ar bezmaksas ielūgumiņiem, par prieku, bet pārējie lumpeni stundām stāv aiz žoga un gaida, kad prastā tauta tiks ielaista uz sadziedāšanās daļu?
Epopeja ar bezmaksas ielūgumu dalīšanu savējiem …Kas bija vienkārši grandiozi nesmuki! Īpaši no politisko spēku puses, kuri nekautrējās Ušakovam pārmest bezmaksas tramvaja biļetes pensionāriem uz citu nodokļu maksātaju rēķina. Un tie ielūgumi nebija uz nodokļu maksātāju rēķina?
Bet kronis visam bija attieksme pret cilvēkiem, kuri bija ieradušies uz sadziedāšanas daļu un bija spiesti pāris stundas gaidīt. Kā muižas kalpi pie barona dārza svētku žoga… NA ir politiski atbildīga par kultūras jomu? Nu tad ir atbildīga par to spļāvienu latviešiem acīs!
Ja bija izsludināts, ka plkst 23.00 var nākt uz sadziedāšanu, tad cilvēki bija jāielaiž! Kādu ļaunumu tas būtu nodarījis? Konkrēti kādu? Nojauktu kopkora tehnisko izpildījumu? Koristi bija tā notrenkāti, ka knapi nostāvet tās 6 stundas varēja. Ušakovs varēja puteņa laikā brīvbiļetes iedot, bet te latvieši neielaida latviešus Dziesmu svētkos…Tādai cūcībai Dziesmu svētku vēsturē nav precedenta!
Noslēguma koncerta filozofija, saturiskā koncepcija, scenārijs, režija, repertuāra izvēle bija neveiksmīga.
Priekšā ir Dziesmu svētki un Latvijas valsts simtgades jubileja, kur šādas kļūdas nav pieļaujamas. Bet jāvēršās ir pret kļūdām nevis pret cilvēkiem! Īpaši runājot par Ivaru Cinkusu, kurš neapšaubāmi ir ar milzīgu radošo potenciālu…Var būt, ka kādreiz būs vaidelotis…Kad paaugsies…Jauns vēl!

Atsaucoties uz autoritātēm…Maestro Haralds Mednis…
Viens ir skaidrs, – ja nebūtu saglabājušies Dziesmu svētki, Latvijas nebūtu

p.s. LTV.lv mājas lapā sadālā Dziesmu svētki/arhīvs ir ievietoti 1985.gada Dziesmu svētku ieraksts, kur 5.daļa, 44min. ir H.Mednis, Gaismas pils un Tauta.

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s