Pirms un pēc teātra sezonas…Domas…

Kā vienmēr grūti formulēt un strukturēt domas, bet ir tāda kā iekšēja nepieciešamība pateikt, jo visos pārskatos un apskatos par aizvadīto teātra sezonu es neatradu lietas, kuras, manā ieskatā, tur būtu iederīgas.
Kopumā sezona kā sezona- ne īpaši labāka, ne īpaši sliktāka par pārējām. Man ir Dailes un Nacionālā abonementi, tāpēc izteikšos par to segmentu, ko vislabāk pārzinu-Lielās zāles izrādem.
Abonementam ir:
Priekšrocības
1) zini savu vietu un laiku. Tas disciplinē. Pat ja esi noguris, negribi,tev ir ļaunas priekšnojautas, ka nekā laba jau nebūs, vai vienkārši nav garastāvoklis…kā likums, tomēr aizvelcies…Vienmēr esi aktuālo notikumu kursā, tā teikt, apdeitots.
2) dod pārskatu par visu spēles laukumu, dod kopskatu. Ir iespēja salīdzināt, redzēt aktuālās tendences un modes strāvojumus.
Trūkumi
1) tās ir 10 Lielās zāles izrādes, tad vēl +opera+koncerti (Beiris baleta un Briežkalna džeza festivāli)…Un praktiski neatliek laika Mazās zāles un citu teātru izrādēm.

Daile
Finita la comedia! (N. Erdmans)
Režisors- A. Morfovs
Izrāde-simfonija. Iesaistīta visa trupa, katrs iespēlējot savu mazo vai lielo solo partiju kopīgā ansambļa skanējumā. Izteiksmīga režija un fascinējoša scenogrāfja (M.Vilkārsis). Labi – A.Skrastiņš, D.Daneviča, L.Pupure.

Ļaujiet izšaut!
Fransiss Vebērs
Režisors-Dž. Dž. Džilindžers, scenogrāfs- Kr.Brekte.
Aktieri-J.Djakonovs, V.Liepiņš
Man Frensisa Vebera vārds saistās ar manas jaunības franču komēdijām, kur muļļu un neveiksminieku Fransua spēlēja Pjērs Rišārs, bet mačo tipa profesionālo izsitēju Depardjē. Visai kolorīts pārītis jestrās situāciju komēdijās. Nu vilšus vai nevilšus, bet salīdzināju… Pārsteidza Djakonovs, kura veidotais tēls radikāli atšķīrās no Depardjē spēlētā. Pieļauju, ka Djakonovs tās filmas vienkārši nav redzējis, turklāt viņa fiziskā komplekcija ir atšķirīga no lielā francūža. Ja Depardjē tēlu var salīdzināt ar kuvaldu, tad Djakonova atveidotais Nikolajs bija žilete. Ass, spožs un stilīgs. Bet Valda Liepiņa veidotais Fransuā bija tikai Rišāra vāja kopija. Vecīgs viņš bija pret Djakonovu…Vilka uz leju izrādi. Es skatījos un domāju…Es būtu licis Dzelzīti Fransuā lomā …Pāris būtu saskanīgs savā kontrastā.
Būs jāaiziet uz kādu Djakonova režiju…Loma neizskatījās veidota Dž.Dž. tipiskajā režisora manierē, kas tomēr ir diezgan deklaratīva-plakana, Djakonova tēls bija telpisks un konsekvents izpausmēs.

Vau!!!
P.Zelenka
Režisors-M.Gruzdovs
Absurda drāma ar melnās komēdijas elementiem. Traģifarss. Ļoti tīra stila dramaturģija. Un Gruzdovam arī bija izdevusies ļoti tīra stila režija, izņemot dziesmu, kas reāli krita ārā… Bet režijas stils bija absolūti nesavienojums ar dramaturģijas stilu. Tie stili vienkārši nelīmējās kopā.

Oņegins
Autors- K.Lācis, J.Elsbergs, E.Mamaja
Režisors- Dž.Dž.Džilindžers.
Pieticīgs rezultāts, ja ņem vērā ieguldītos resursus. Ļoti pieticīgs. Oi, oi, oi… Bet es par to jau esmu izteicies, tāpēc neatkārtošos.

Vējiem līdzi
J.V. van den Bosa M.Mitčelas romāna dramatizējums
Režisors- J.V. van den Boss
Nu man ar Vējiem līdzi vienmēr ir grūti gājis…Jaunībā mēģināju filmu skatīties, bet pēc pustundas bija gana.
Krietni pēc tam man iznāca palasīt Holivudas zvaigžņu dzīves stāstus. Interesanta lasāmviela. Pie mums pazīstamākie ir Marlenas Ditrihas meitas sarakstītie memuāri. Bet tā vēl nav skandalozākā šīs sērijas grāmata…Daudz vairāk Ameriku nošūpoja divu citu oskaroto aktrišu meitu memuāri: Betas Deivisas (Bette Davis) meitas Barbaras grāmata My Mother’s Keeper un Džoanas Kraufordes (Joan Crawford) adoptētās meitas Kristīnes grāmata Mommie Dearest. Amerika bija šokā. Īpaši par Kristīnes memuāriem, jo izrādījās, ka adoptētie bērni labi izskatījušies tikai uz publicitātes foto, bet dzīvē bija sadauzīti zili melni, jo Kraufordei bija problēmas ar alkoholu un smaga roka. Ne viss ir zelts, kas spīd…Abas slavenās mātes šīs atklāsmes nepiedeva… Abas meitas- gan bioloģiskā, gan adoptētā, tika izslēgtas no mantojuma.
Bet šī žanra lasāmvielā ir arī ļoti daudz intriģējošu, uzjautrinošu un amizantu momentu…Un tie man nāca pretī tieši saistībā ar Vējiem līdzi…
Vispirms man kārtīgu pārsteigumu sagādāja Ešlija lomas attēlotājs Leslijs Hovards (Leslie Howard), kurš kā izrādījās kara gados aktīvi sadarbojas ar vairākiem izlūkdienestiem- gan britu, gan vāciešu. Dubultais aģents. Hovards gāja bojā mīklainos apstākļos, kad lidmašīna, kurā viņš lidoja no Lisabonas uz Bristoli, tika notriekta virs Biskajas līča. Vēl joprojām pastāv strīds, kurš tieši specdienests viņu novāca…Še tev! Un man škita nūģis…
Klarka Geibla biogrāfijas pikantās detaļas mani ne sevišķi izbrīnija, jo biseksualitēte, un arī homoseksualitāte, bija tipiska Holivudas Zelta laikmeta zvaigžņu vidū. Un tas, manā sapratnē, varbūt ir skaidrojams, ka kinozvaigzne ne gluži ir aktieris. Jo melnbaltais, un arī krāsainais, kino prasa ne tik daudz aktiermeistarību, jo režija, montāža, operātors, gaismas, grims.u.c., bet grandiozu seksualitāti, nezinu kā nosaukt-dzīvniecisko magnētismu, kas ir spējīgs izsist cauri ekrānam. Un šī personības šķautne izpaudās arī reālajā dzīvē…Alkohols, narkotikas, sekss…Nu pēc memuārliteratūras, Geiblam ir bijis sekss ar visiem vecumiem un dzimumiem…Bet, cik sapratu, lai nu ar ko viņš ir bijis gultā… viņš nekad nav bijis pasīvs…Nu tad es nejauši izlasīju Davida Breta (David Brett), kurš ir specializējies šajā žanrā, grāmatu par Geiblu Tormented Star. Tur cita starpā, bija mājieni, ka arī Gone with the Wind uzņemšanas laukumā nav izticis bez jūtām, bet nevis starp Skārletu un Bretu, kā to varētu sagaidīt, bet gan starp Bretu un Ešliju…Nū…nezinu taisnība, vai nē, bet mani tas uzjautrināja, ka pat nolēmu mēģināt to filmu paskatīties…Kā tur ar jūtu ķīmiju starp Bretu un Ešliju…Bet tā arī nespēju tālāk par pirmās sērijas pusi tikt.
Par izrādi…Nu kāda suņa pēc vajag šitā mudrīt ar klasisku dāmu romānu? Nu dod, kas tam žanram pienākas,- skaistus tērpus un staltus vīriešus…Visu, kas mīļš sievietes sirdij neatkarīgi no vecuma. Bet publiska romāna lasīšana nosacītās dekorācijas un tērpos 5 stundu garumā…Kāpēc? Lasītnepratējiem? Murgs +sviests kaut kāds…
Atzīšos…Es starpbrīdi aizgāju.

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s