Dievs, dāvā man žēlastību…

Dievs, dod man pazemību pieņemt lietas, ko nevaru mainīt, drosmi mainīt lietas, ko varu, un prātu atšķirt vienas no otrām…
Vārdi pieder protestantu mācītājam Reinhold Niebuhr (1892-1971), kurš tos uzrakstījis ap 1943.gadu, būdams armijas kapelāns. Lūgšana pazīstama ar nosaukumu Serenity prayer (Pazemīgais lūdzējs). Plašu atpazīstamību šis teksts ieguva, kad par savu moto tos pieņēma ASV Anonīmo alkoholiķu biedrība, pēc tam arī pārējās 12 step programmas. Droši vien, cīnoties ar atkarībām ir ļoti svarīgi saprast, kuras lietas savā dzīvē tu vari mainīt, kuras nē…Bet arī man tā ir aktuāla lūgšana…
Šis man nav vienkāršs laiks. Tēvs iet prom…Viņš ir slimojis jau gadiem un arī vecums ir cienījams, bet ir lietas, kurām nekad neesi pietiekami gatavs…Viņš skatās ar bērna acīm, veciem cilvēkiem bieži ir bērnu acis, un jautā- laikam mans laiks pienācis?…Es atbildu-Vēl nē. Tu taču zini, mēs aizejam ziemā…Un viņš nomierinās, jo priekšā vēl ir rudens…Es ceru, ka viņam vēl ir doti vismaz mēneši, ja arī ne gadi…Jo ir lietas, ko man vēl jāpagūst izdarīt…
Strīdēties par ticību ir bezcerīgs pasākums, jo oponenti nesaprot viens otra argumentus. Es varu tikai liecināt par savu ticības pieredzi…
Ap Jāņiem es sapnī redzēju savu senu draudzeni, kas man, zaļam gurķim, palīdzēja uzsākt darba gaitas, vēl pensijā būdama viņa pāris gadus piestrādāja par mūsu bērnu auklīti- Tate, tā bērni viņu sauca- variācija no tantes. Pēc tam mēs gadiem kopā ar bērniem vismaz reizi gadā viņu apciemojām, bet tad viņa pārvācās dzīvot kopā ar māsu, tad mēs pārvācamies uz citu vietu, dzīves steiga un šie apciemojumi kļuva aizvien retāki. Līdz vienā gadā es neaizbraucu un pēc tam jau tā kā neērti…Deviņus gadus es nebiju bijis, un tagad viņa man sapnī jautā…Kāpēc Tu pie manis neatnāc? Es gaidu…Pamodos ar dīvainu sajūtu…Visu vasaru taisījos, nekādi nevarēju saņemties, jo netīra sirdsapziņa, bet tad reiz baznīcā pie dievgalda es pēkšņi atskārtu, ka vairāk es pie altāra nedrīkstu nākt, kamēr šo lietu nebūšu sakārtojis.
Tajā svētdienas vakarā, apgādājies ar šķīstošo kafiju, ko viņa mīlēja, un konfektēm, stāvēju pie Tates mājas un skatījos uz durvju koda atslēgu… Bet durvis izrādījās vaļā… Kad es gāju prom šīs durvis bija ciet. Mani gaidīja un veda…Durvis ar auseklīti un aiz durvīm vecas kundzes balss… Tates māsa, kura mani, protams, nepazina un laist iekšā netaisījās. Bet es teicu, ka atnesu konfektes, jo Tatei nesen bija vārda diena. Uz veciem cilvēkiem un maziem bērniem vārds “konfektes” atstāj maģisku iespaidu, kundze durvis atvēra, tad jau mēs varējām normāli aprunāties. Un es uzzināju, ka Tatei nesen ir bijis insults. Uz manu lūgumu, vai es varētu viņu redzēt, man paskaidroja, ka Tate nerunā, nepazīst cilvēkus, un droši vien neatpazīs arī mani. Tikai sēž…Bet man tomēr tika dota atļauja uz viņu paskatīties. Tīrs, kārtīgs dzīvoklītis. Un tad es viņu ieraudzīju, sēžot atpūtas krēslā…Pēc deviņiem gadiem…Viņa tik ļoti bija novecojusi…Acis, Tates brīnišķīgās acis, kas vienmēr bija mirdzējušas kā zvaigznes, bija apdzisušas…Vecas sievietes apātisks skatiens…Bet tad acīs iedegās tā īpašā dzīvīgā gaisma…Viņa mani pazina! Es apraudājos…Es teicu- Piedod! Es tik ilgi nenācu… Un viņa atbildēja- Tas ir aizmirsts un piedots! Tur vairs nav, ko pieminēt… Pilniem teikumiem, gandrīz nevainojamu dikciju. Un mēs lēni izrunājām visu mūsu nesatikšanās gados neizrunāto.
Vispārsteigtākā par notikušo bija Tates māsa,89 gadi, bet ļoti žiperīga kundze joprojām, no priekiem apkrita man ap kaklu. Tate nebija runājusi kopš insulta, tikai kādas neskaidras, nesaprotamas skaņas. Abas sirmās kundzes ir materiāli labi nodrošinātas, par viņām rūpējas dēli, kopā trīs, vedeklas, mazbērni. Māsa stāstīja, ka Tate pēc slimības paņēmusi niķi neiet gulēt, paliek vakaros sēžam tajā pašā atpūtas krēslā, tāpēc dēls, kurš dzīvo vistuvāk, katru vakaru atbrauc un mammu uz rokām aiznes uz gultu, nolikt gulēt. Kā mamma viņu mazu nesa…
Tatei insults bijis uz Jāņiem, apmēram tajā laikā viņa atnāca pie manis sapnī…
Drīz, nu jau drīz, līdz ar novembra aukstajām miglam atnāks mirušo piemiņas laiks…Laiks, kad es izlūdzos piedošanu saviem mīļajiem aizgājušajiem. Par to, ka savā jaunības egoismā aizbraucu pārāk reti, ka tik maz biju kopā ar viņiem tajās pēdējās dienās…Mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina…Vainīgs! Tik ļoti vainīgs! Bet es to no sirds nožēloju un tas man gauži sāp…Es nevaru izlabot savas pagātnes kļūdas un nodarījumus, es nevaru aizkavēt manu mīļo aiziešanu, bet ir lietas, ko es varu izdarīt. Lai pēc tam nebūtu rūgti jānožēlo. Esmu no sirds pateicīgs Jēzum, ka man tika dots žēlastības laiks, lai es pagūtu sakārtot attiecības ar manu sirsnīgo draugu vēl šīs dzīves laikā. Jo bērēs raudāt jau ir par vēlu…

Es esmu vājš dzejnieks, tāpēc dodu oriģinālo tekstu un atdzejojumu, kā es šo tekstu saprotu.
Serenity prayer
God, give me grace to accept with serenity
the things that cannot be changed,
Courage to change the things
which should be changed,
and the Wisdom to distinguish
the one from the other.
Living one day at a time,
Enjoying one moment at a time,
Accepting hardship as a pathway to peace,
Taking, as Jesus did,
This sinful world as it is,
Not as I would have it,
Trusting that You will make all things right,
If I surrender to Your will,
So that I may be reasonably happy in this life,
And supremely happy with You forever in the in the next.
Amen.

Dievs, dāvā man žēlastību
pazemīgi pieņemt lietas, ko nevaru mainīt,
drosmi mainīt lietas, ko varu,
un gudrību tās atšķirt.

Dzīvojot katru dienu kā vienīgo,
izbaudot katru mirkli, kas dots,
saprotot, ka grūtības ir ceļš uz mieru,
pieņemot, kā Jēzus to darīja,
šo grēcīgo pasauli kāda tā ir,
nevis kādu es to vēlētos,
ticot, ka Tu visas lietas sakārtosi,
ja es pakļaušos Tavai gribai,
es varēšu būt pieņemami apmierināts šajā dzīvē,
un neaptverami laimīgs ar Tevi laikā un mūžībā.

Amen

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts ticība. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

18 Responses to Dievs, dāvā man žēlastību…

  1. klusais saka:

    Sveiks!
    Redz kā Vjačeslavu ….
    Jautājums – vai varētu būt ,ka dažās krievu skolās piem. R34V pašvaldība apmaksa brīvpusdienas visiem skolniekiem ?

    • jautajums saka:

      Būt var viss kaut kas. Bet man par pašvaldības naudām skolām tiešas informācijas nav. Lai gan pašvaldībai būtu jāpiemēro vienādi nosacījumi visām izglītības iestādēm savā teritorijā.Parasti, ja ir īpašie bonusi, tas tiek darīts caur skolu atbalsta fondu. Tāpat kā ekskursijas uz Krieviju.
      R34vs…Tur, šķiet, Slavam bērni mācās…Nu ir dažas Rīgas skolas…Ja papētīsi, tad dažām mājas lapā valoda tiek apzīmēta ar Krievijas karogu…kā tāda slepena pazīšanās zīme…
      bet izglītības ministrija pašlaik pilnīgi tiek vadīta krievu valodā. Pat epasti ierēdņiem tiek rakstīti krieviski.

  2. klusais saka:

    Sveiks ,
    vakar sēņojot ieminejos par e-pastiem krievu valodā … dzima jautājums vai ir iespejams iegūt kādus pierādijumus tam. Varētu celt troksni 🙂

  3. klusais saka:

    Nu re …. Bet to ministriju ir klasiski nobrucinājusi 😦

    • jautajums saka:

      Piedod, bet ierēdņiem arī negribās būt par bandiniekiem partiju budžeta sarunās. Nu kāpēc kādam būtu jāgrib palikt bez darba par V interesēm?
      Ministrija ir nobrucināta, bet pēc gada vēlēšanas, tad jau nāks nākamie un būs nākamās reorganizācijas.
      Starp citu, V ir tāds biedrs kā Martinsons, lidostā un vai tik ne Gaisa satiksmē valdēs vai padomē sēdēja, viņam dēls ir juridiskās nodaļas priekšnieks ministrijā. Ļoti lielā favorā pie aktuālās priekšniecības….Daugavas stadionā pilnvarnieks, un būšot tagad galvenais finansists Svetas vietā…Lai V biedri tad arī painteresējās partijas interesēs…

  4. klusais saka:

    P.S. Visa cieņa , ka ieturi savu līniju 🙂

    • jautajums saka:

      Es par to lietu, ja Tu par UA, esmu pārdomājis un principā tēzes strukturējis.Es tā tiešām domāju, nevis tikai pretī runāju.
      Bez publiski piesauktajiem ir vēl šādi tādi ļoti nopietni ekonomiski argumenti.
      Es uzrakstīšu blogu uz nākamās nedēļas vidu.Varbūt ātrāk. Esmu drusku aizņemts,bet…citādi man Ino, to mūžam pieminēs…Nu nedošu es viņam to iespēju.

  5. klusais saka:

    jautājums – ko cienu Tevī , tad tā ir principialitāte ( saprāta robežās ) 🙂
    Lno ir nojucis večuks 🙂 , kas piesit kanti Betijai 🙂 Bet UA un visas pārējās herņas ko NA tagad zīmē ir vienkārša zīmēšanās par ko man ir savs sakāmais , bet ne jau Tev to stāstīt , tāpat to
    labi zini un saproti 🙂

    • jautajums saka:

      Aha…Tie kareivīgie večuki…Betija man arī patīk, saprātīga un inteliģenta sieviete. Bet lno uz blondīnēm konkrēti pavelkās, kur Žanete, kur Juta…
      Bet par toUzvarekli…Ja kāds no trakajiem tam ķersies klāt, tad es savus bērnus savlaicīgi uz ārzemēm aizsūtīšu.
      Krievija likumu par teritorijām, kurās var iejaukties pieņēmusi, mācības Zapad uzrīkojusi, taad viņiem vajag tikai iemeslu, bet vienīgais kā mūsu krievus dabūt ielās ir aiztikt to monumentekli. Tīra provokācija. Es teiktu, dzimtenes nodevība.

  6. klusais saka:

    ha , betija ir ar melnu matu krāsu …. ,bet nu vecais mēģina piesist kanti 🙂 :):) Latvija tak maza 🙂
    Par pieminekli – tīri praktiski ,lai pajautā igauņiem … Tagad igauņiem ir trīs tranzīta plūsmas – tās kas caur termināliem, kuri pieder krieviem ( čečeniem ) , tās kas no Mitsubishi apmaiņā par iepirktiem elektromobīļiem , bet Rīga cenšas novirzīt uz savām ostām un treškārt NATO kravas kā palīdzība …. Rezultātā tranzīta kritums par 40% ….

    • jautajums saka:

      tranzīta kritums vēl būtu mazākie zaudējumi…Var būt arī kā Gruzijā-teritorijas zaudēšana. NATO paldies pateiks,ka mēs krievus būsim speciāli izprovocējuši?
      Pilnīgi aptrakuši …no viena grāvja otrā…no Lukašenko hokeja lidz krievu tracināšanai ar pieminekli.
      Nū…melni mati,protams, nav tik seksīgi, bet Betija arī nav tik stulba kā minētās blondīnes. Un lno tieši komunicējama ,kas nav mazsvarīgi…Kaut kāda kompensācija ir.

  7. klusais saka:

    jautājums – betija ir smaidīga un indīga … ko vērts ir viņas kašķis ar Zani …. 🙂
    Bet NA ir katastrofa … nu kā var tā pārdoties…

    • jautajums saka:

      Nū…lai lno tiek…
      Es VD vietā KNAB lietā ieņemtu Poncija Pilāta pozīciju…mazgātu rokas nevainībā…Lai tiek paši galā .Ja Streļč.atlaidīs Jutu nelikumīgi, tad lai Juta iet uz tiesu.Kā visi pārējie Latvijas pilsoņi.
      Vecrīgā runā, ka Sudraba ‘pirms 1-1,5 mēneša ir reģistrējusies bezdarbniekos.Pēdējā brīdī. Visdrīzākais, ka kaut kādā partijā uzpeldēs, jo kaut kā līdz pensijai tas laiks viņai ir jānovelk.Ne veča, ne bērnu nav.

  8. grieze saka:

    Esmu godīgs pilsonis. Atzīmējos pēc sarunas izlasīšanas. 🙂 Meklēju kaut ko par Liliomu, kuru daudzi noliek, bet man bija bauda skatīties. :)))

  9. grieze saka:

    Labvakar,
    es Tevi neaizmirstu un šad tad virtuāli apciemoju. 🙂
    Lai jauks vakars!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s