Katram sava Opera…

Nu ir latvieši izteikta kultūras tauta. Par ko šogad ir bijusi viskarstākā mačošanās sociālajos forumos? Par Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuāru un LNO direktoru. Visiem ir viedoklis un visi ir izteikušies. Gan bijušajam, gan esošajam LNO direktoram ir savi kvēlu piekritēji un tikpat karsti noliedzēji. Un pēc 100gr.kultūras raidījuma sapratu, ka arī man ir, ko teikt operas sakarā…Ļoti privātas pārdomas par tēmu…
Operas sejas
Ieklausoties diskusiju argumentos, rodas iespaids, ka runa ir par divām pilnīgi dažādām operām: vienu –Eiropas līmeņa izcilību, otru-hronisku māksliniecisko un finansiālo problēmu nomocītu vājinieci…Jo pēdējo desmitgadi LNO ir opera ar divām sejām. Vai varbūt maskām…
1. Glamūrā seja (glamour)
Pirmizrādes, viesmākslinieki, Vāgnera Nībelungu gredzens…. Pieņemšanas banketu šampanietis un rožu pušķi… LNO pirmizrāžu publika ir ļoti specifiska- sociālā elite nāk zīmēties un izrādīties…..Vēl dzeltenākus un snobiskākus pasākumus pat iedomāties grūti. Elitārā izredzētība tika mērķtiecīgi kultivēta ar LNO praktizēto brīvbiļešu-ielūgumu politiku Vajadzīgie cilvēki- naudas un varas turētāji, tad nu arī tika šarmēti šajos glamūrajos saietos. Šī sociālā grupa arī veido A.Žagara piekritēju līgu. Jā, tā ir ļoti ietekmīga, ļoti, bet, kā jebkura elitāra grupa, tā ir mazskaitlīga. Un ar tās atbalstu Žagaram nepietika, lai noturētos amatā, kad pretī nostājās plaša operas mīlētāju sabiedrība. Ministre nevarētu nomest direktoru no amata, ja viņai šajā akcijā nebūtu bijis tik milzīgs sabiedrības atbalsts. Bet aiz AŽ bija tikai elitārais krējums…Kas tad veido šo elitāro grupu?
1) Politiskā elite
Pirmizrādes apmeklē gan spīkere (vienmēr ir), gan prezidents, gan premjers, gan augstākā ierēdniecība. Tomēr personām, kuru operas apmeklējumus (ložas) apmaksā nodokļu maksātāji, nav morālu tiesību uz publisku viedokli. Kad paši pirks biļetes, tad arī izteiksies kā operas cienītāji. Jo kā zināms.. за чужой счет пьют даже трезвенники и язвенники…
2) Operas sponsori jeb mecenāti
Operas skandāla kulminācijā šīs personas izdarīja reālu spiedienu, lai A.Žagars paliktu amatā. Ar draudiem, ka pārtrauks LNO sponsorēšanu. Bet kā tad tomēr ir ar tiem ziedojumiem? Vai tie vispār ir uzskatāmi par ziedojumiem pēc savas būtības? Jo ziedotāji saņem nodokļu atlaidi 85 % no ziedotās summas, respektīvi, šo naudu nesaņem valsts budžets. Bet par šo naudu Latvijas Gāze saņem ekskluzīvu pasākumu –LG balva,- ar visu banketu izmeklētai sabiedrībai…
Ļoti skaļi bija Neiburgu dāmu paziņojumi par ziedojumu pārtraukšanu, bet…Ja Neiburgas mātes uzņēmums ziedo, saņemot nodokļu atlaides, bet opera algo, bez konkursa, Neiburgu meitu, maksājot visus, arī sociālos, nodokļus, turklāt Neiburgu viesnīca saņem pasūtījumus no LNO, bez iepirkuma procedūras…Tad to nesauc par mecenātismu…To sauc par nodokļu optimizāciju!
Vispār ar šito „kultūras mecenātismu” ir bijušas šaizes jau no leģendārā Kultūras fonda darbības laikiem…Nav tikai politiskās gribas šīs pelēkās naudas plūsmas sakārtot…
Nībelungu gredzens
Vāgnera cikla iestudējums patiešām ir ekskluzīvs pasākums pat pasaules līmenī, un tam ir dibināti iemesli, jo ne katrs solists var dziedāt Vāgneru. Arī LNO iestudējumos visas vadošās partijas dzied viesmākslinieki. Tie ir ļoti dārgi iestudējumi, kuri ir parādīti saskaitāmas reizes. Īpašos gadījumos un īpašai publikai- pirmizrādes (1-5 izrādes) un Rīgas Operas festivālu laikos. Tā kā LNO štatā nav solistu, kas var dziedāt šajās operās, tad vietējai publikai šie iestudējumi repertuārā nav paredzēti. Lielas izmaksas pret nelieliem ieņēmumiem.
Kāpēc es eju uz pirmizrādēm? Tā ir vienīgā iespēju dzirdēt kādu īpašu viesmākslinieku, bet biļetes es pērku.
2. Rutīnas seja
Pilnīgi cita opera, kurai bija jāiztiek par naudu, kas bija palikusi pāri pēc AŽ ekskluzīvajiem pasākumiem.
Un te jāpiemin daudz piesauktais auditoru ziņojums, kurš ieteica palielināt klasiskā baleta izrāžu skaitu. Kāpēc? Lai stabilizētu LNO budžetu, jo Čaikovska, Adāna, Minkusa baleta izrādēm biļetes tiek ātri un pilnībā izpārdotas. Izrādes ar nelielām izmaksām, bet lieliem ieņēmumiem. Un tiek rādītas gadiem.
Arī es pēdējā laikā izvēlos tieši klasiskā baleta izrādes. Tam pamatā ir daži privāti apstākļi. Es aizeju norūpējies, saspringts un noguris, bet tur vienkārši ļaujos…Mūzikai un dejai…Un nekas mani nekaitina… No šīm izrādēm es iznāku garīgi atpūties un sakārtots. Tā teikt, dvēselē harmonizēts.
Tas nekas, ja gadās kāda kļūme- kājas sametas vai solis sajūk, jo tas rada to neatkārtojamo dzīvās mākslas fenomenu. Katra izrāde ir unikāla, tāpēc publikai nekad neapnīk… Žēl, ka dramatiskajā teātri man reti gadās redzēt tik pārliecinošu tēla atklāsmi kā A. Pudāna dejojumos (Jago- Otello, Mežsargs-Žizelē, Birbanto-Korsarā). Viņš katru reizi nodejo raksturu… Un katru reizi citu…Tāpat citi baleta mākslinieki…J.Gurvičas vieglums, R.Martinova atlētiskā estētika, M.Demjakovas tehniskā varēšana…Visu cieņu A.Leimanim, kurš ir spējis noturēt baleta trupu tik pieklājīgā līmenī. Mums visiem par prieku.
Ar LNO modernā baleta izrādēm, tik vienkārši nav, lai gan vispār man nav problēmu ar laikmetīgo deju. Baletā Otello, man pietrūka dzīvās mūzikas-orķestra pavadījuma, bet savukārt Hendeļa Mesijā ar mūziku viss bija kārtībā, bet mani neuzrunāja horeogrāfija un dejojums…Tik ļoti, ļoti auksti…Ledaini…
Bet kāpēc, tad uz klasiskās operas izrādēm publika tā neraujas? Kur ir problēma? Režija… Pašmērķīga modernizācija ir kaitinoša, bet spožu viesmākslinieku, kuru dēļ var pieciest tracinošu režiju, ikdienas izrādēs nav. Jā, izcils dziedonis var likt aizmirst visas makaronu fabrikas, bet tad ir jābūt spožam dziedājumam.
Mocarta Dons Žuans, Bizē Karmena, Verdi Traviata, Čaikovska Jevgeņijs Oņegins….Žagara režijas…Diezgan monotona sērija….
Lai gan ar Žagara Oņeginu man saistās vienas no amizantākajām un mīļākajām teatrālajām atmiņām…Izrādi bijām jau redzējuši, bet nebija, ko darīt un avīzē izlasījām, ka Oņeginā dziedās viesmākslinieki- Jevgeņijs un Tatjana no Krievijas, bet Ļenskis būs gruzīns. Nu domājam-jāpaklausās. Aizgājām. Sēdējām parterā kreisās puses ložā, trešajā laikam, un ar zināmu pārsteigumu konstatējām, ka izrādei ir ļoti savdabīga publika…Ļoti daudz senioru, bet ne parastā operas auditorija. Cik sapratām, lai ne būtu jādzied pustukšai zālei, biļetes bija izdalītas caur pensionāru organizācijām, pansionātiem, vai kaut kā tamlīdzīgi….Nodzisa gaisma un sākās izrāde. Gan uz skatuves, gan parterā… Tieši zem mūsu ložas sēdēja četras sirmas kundzes. Puscēliens pagāja mierīgi, visi inteliģenti klausījās, bet tad viena no sirmgalvēm saprata, ka šitā opera nav priekš viņas ….Un sākās vaidēšana, stenēšana, pūšana un kunkstēšana… sačukstēšanās kļuva aizvien skaļāka ….Viena tante-Vai, es nevaru. Man nepatīk! Ilgi vēl? …Otra tante kaut ko atmurmina…Pirmā tante- Drīz beigsies? Man ir slikti….Paskaties, es neizskatos bāla? Otrā tante-Šitai gaismā nevar redzēt…Kādu brīdi demonstratīva pūšana, elšana, stenēšana un pukstēšana…Pirmā tante- Man nepatīk. Es te neko nesaprotu. Ko viņi saka?…Otrā tante suflē- Viņa mokās mīlas mokās…Tas Tatjanas ārijas laikā….Kādu laiku otrā tante cenšās stāstīt pirmajai priekšā subtitrus, bet tā nav apmierināma.- Es neko nesaprotu. Drīz beigsies? Es laikam pagulēšu… Skaļa žāvāšanās un vaidēšana…Pa to laiku arī kaimiņu ložā pa kreisi kļūst aizvien skaļāk, jo troksnis ir nokaitinājis tur sēdošās kundzes- Vai vienreiz nevar apklust! Cik var ņemties! Nezinu, kā tas būtu beidzies, bet tirāde strauji aprāvās pusvārdā…Bija dzirdama tikai pēkšņa noelšanās-…Visi debesu zvani…Lāča aina!
Kad redzēju izrādi pirmo reizi, tad tā lāča aina uz mani atstāja reāli spēcīgu iespaidu…Pliks, stāvošs un stāvošs uz skatuves simtu cilvēku auditorijas priekšā…ļoti freidiski….Biju domājis to ainu vairāk papētīt, vai patiešām bija, kā pirmajā reizē bija šķitis, vai man tikai bija izlicies, bet ar to jezgu parterā es visu darbību uz skatuves palaidu garām. Mēs bijām tā sasmējušies, ka ar mokām starpbrīdi sagaidījām. Pēc starpbrīža sirmās kundzes bija pazudušas, viesmāksliniekus varēja klausīties netraucēti. Nu nebija jau diez kādi…Tantes bija klasi augstāk!
Rezumējot
Ļausim Zigmāram Liepiņam strādāt! Pēc padarītā arī vērtēsim. Un Kalmans, Ofenbahs un Štrauss arī ir klasiskās mūzikas vērtības, ne tikai Vāgners. Ja smalkā Vīnes opera var izrādīt Sikspārni, tad arī mēs varam.
Un gaidīsim Rožu kavalieri A.Žagara režijā. Es vēlu viņam radošu izdošanos!
Aicinātu karojošās puses tos kara cirvjus norakt… Kad runā lielgabali, mūzas klusē…

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts teātris. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s