Kauja par Latgali

Es ne pārāk uzcītīgi sekoju Krievijas medijiem, krievu tv es neskatos vispār, bet interneta portāliem acis laižu pāri pa diognāli, bet nu pēdējo notikumu gaismā, sāku krievu analītisko publicistiku papētīt mērķtiecīgāk. Un atklāju pārsteidzošas lietas…Krievijas medijos, ne pārāk bieži, bet tomēr, visā nopietnībā tiek apspriesta Latgales autonomija- gan pārsvarā ilgota ideāla variantā ar vaimanāšanu par neapzinīgajiem Latgales krieviem, kuri ir pazaudējuši ruskij duh. Un tā kā Latvijā nekad Latgales autonomija nav uzskatīta par reāls pasākums, man nācās drusku papētīt Krievijas ideoloģisko pamatojumu šai lietai. Un tas nav par Latgales krievu interesēm, nē. Krievijai vajag Latvijas autonomiju, ideāli, protams, ar pievienošanu Krievijai, jo tad mainās Latvijas robežas, kas savukārt nozīmē, ka tad mūs izmet no NATO, kas savukārt paaugstina Krievijas drošību. Vislabāk man patika kā par to ir izrakstījusies Aleksandra Turčaņinova (Александра Турчанинова – Кусочек Латвии).. Tā tieši un bez aplinkiem. Došu citātu bez tulkojuma, ja kādam būs problēmas ar saprašanu, tad komentāros došu tulkojumu…
Однако говорить, что идея автономии Латгалии и дальнейшего присоединения к России такая уж бесперспективная и никому не нужная, было бы в корне неверно. Ведь Латвия – член НАТО, и если небольшая часть страны покинет эту территорию, то она автоматически покинет и НАТО, следовательно, давление американского сапога на прибалтийской территории снизится.
Потому этот маленький кусочек, который называют «краем голубых озер», может повысить гарантии безопасности и для нашей страны – при том, что таковым будет желание людей, там проживающих. Ведь когда-то перед началом Великой Отечественной именно эта логика позволила оттеснить врага.
Tomēr praktiski visi Krievijas žurnālisti, izteica ļoti dziļas šaubas par Latgales krievvalodīgo velmi iekļauties vēsturiskajā dzimtenē, tai skaitā arī šī žurnāliste…Собственно, настроения в самой Латвии далеки от того, чтобы желать союза с Россией, и речь идет не только о латышах, но и о местных русскоязычных. Поколение, которое помнит советскую власть, стареет, но даже оно зачастую выступает за директивы из Брюсселя….
Истекшие 23 года суверенитета изменили менталитет тамошних русских до неузнаваемости, а потому ждать от них той эйфории, единения и торжества воссоединения славянских народов, что царили в Крыму, не имеет смысла.
Lai nu kā, tomēr no visām Baltijas teritorijām tieši Latgale tiek atzīta par visperspektīvāko kūdīšanai uz separātismu – vajagot tikai pārliecināt latgaliešus atbalstīt krievus, ka latvieši viņus apspiežot… Pat veseli 9 gab. cīnītāji par Latgales autonomiju stāvēja piketā pie Latvijas vēstniecības Maskavā.
Tas apliecina, ka visam, ko dara V.Lindermans, Gapoņenko scenāriji tiek rakstīti Maskavā, tur nav nekādas improvizācijas, ir tikai strikta instrukciju izpildīšana. Tāpēc pēc Valodu referendumu izgāšanās Kremļa emisāri tā spieda uz referendumu par Latgales autonomiju. Lai gan no paša sākuma bija skaidrs, ka tas ir bezcerīgs pasākums. Bet tas ir skaidrs šeit uz vietas, kamēr Maskavā par etniskajām attiecībām spriež pēc savas mērauklas-kā Turčiņinova skaidroja, tad latvieši un latgalieši esot kā krievi ar ukraiņiem…
Nu esi informēts, esi apbruņots… Tikai muļķi neko nedara, lai bloķētu ienaidnieka darbības. Ja mēs zinām, kurš ir pretinieks, tad vajag meklēt sabiedrotos. Un Latvijas valstij ir viens ļoti svarīgs sabiedrotais kaujā par Māras zemi…Katoļu baznīca!
Valodu referenduma rezultāti:
nobalsoja 71,13% no balsstiesīgajiem, Latgalē-60,05%, kas bija zemākais aktivitātes procents valstī.
Latgale
Par krievu valodu kā otru valsts valodu- 55,57%
Daugavpils-85,18%, Rēzekne-60,29%, Dagdas novads-52,52%, Daugavpils novads-65,79%, Krāslavas novads- 61,39%, Ludzas novads-59,69%, Zilupes novads-90,25%
Pret krievu valodu kā otru valsts valodu- 44,02%
Aglonas novads- 57,55%, Baltinavas novads-88,04%, Balvu novads-84,52%, Ciblas novads-79,95%, Ilūkstes novads-74,28%, Kārsavas novads-77,14%, Līvānu novads- 76,21%, Preiļu novads-71,2%, Rēzeknes novads-57,06%, Riebiņu novads-75,32%, Rugāju novads-94,21%, Vārkavas novads-92,85%, Viļakas novads- 80,97%, Viļānu novads-53,13%.
Par krievu valodu nobalsoja lielās pilsētas un pierobežas pagasti, bet radītāji būtu daudz sliktāki un Krievijai tos daudz vieglāk būtu izmantot savas propagandas mērķiem, ja Valodu referendumu sakarā ļoti aktīvu nostāju nebūtu ieņēmusi Latvijas katoļu baznīca- draudzēs katoļu priesteri strikti draudzēm noteica, ka ir jāiet un latviešu valoda jāatbalsta. Un Latgalē katoļu baznīca ir neapstrīdama autoritāte, jo katolicisms ir latgalieša identitātes būtiska sastāvdaļa. Un varbūt, ka dažu iespītīgu latgalieti, kas no sirds iestājas par latgaliešu valodas oficiālu statusu, daudz labāk par Rīgas politiķiem var pārliecināt Stankevičs. Valdībai ļoti vajadzētu pārrunāt sadarbību un katoļu baznīcai nepieciešamo palīdzību Latgalē.
Par Aglonu
Pēdējā gados publiskajā mēdiju telpā ir izskanējuši viedokļi pret Aglonas reliģisko svētku rādīšanu Latvijas sabiedriskajā televīzijā, kā arī iebildumi pret augstāko valsts amatpersonu piedalīšanos šajā pasākumā. Kā spilgtāko piemēru var minēt Sandras Veinbergas komentāru portālā Tvnet -Aglonas šovs un postmodernisma efekti.
Latgale… Māras zeme…Latvijas rūpju bērns, ekonomiski visnabadzīgākais, visdepresīvākais reģions, jau vēsturiski ar sarežģītu nacionālo sastāvu, kur PSRS režīma laikā īstenotās imigrācijas politikas rezultātā reģionā vēl papildus ir ienācis liels daudzums krievvalodīgo iedzīvotāju. Īpaši tas attiecās uz lielajām pilsētām- Daugavpili, Rēzekni, kur bija izvietoti industriālie uzņēmumi.
Reģiona sliktais ekonomiskais stāvoklis apgāž plaši izplatīto mītu, ka krievi ir labāki uzņēmēji par latviešiem. Krievijas robeža blakus, kas tad liedz tos spožos biznesus bīdīt? Kāpēc bezdarba līmenis ir divreiz augstāks par vidējo Latvijā? Nacionālā sastāva dēļ reģions ir promaskavisko partiju un Kremļa politikas atbalsta placdarms Latvijā, kam dižā kaimiņvalsts velta ārkārtīgi daudz uzmanības un vērības. Daudz vairāk kā tas patiktu latviešiem… Krievijas emisāri veic aktīvu darbību mazākumtautību skolas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, ko ievēl krievvalodīgie iedzīvotāji. Šīs pašvaldības arī Valodu referenduma rezultātus izmantoja par ieganstu izprasīt reģionam speciālu ekonomiskā atbalsta programmu-Latgales programmu. Bet šis pasākums ir nūja ar diviem galiem…Jo tas nostiprina promaskavisko spēku, lomu un ietekmi reģiona pašvaldībās, dodot tām papildus priekšrocības nākamajās pašvaldību vēlēšanās. No pašvaldībām tiek izspiesta latviešu valoda, Latgales lielo pilsētu mēri ir atklāti iestājušies par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai, bet neoficiāli latviešu valoda tiek vienkārši apkarota.
Kādi resursi ir Latvijas valsts rīcībā, lai nostiprinātu latviešu valodu un nepieļautu tālāku šīs teritorijas rusifikāciju? Centralizācijas rezultātā valsts ir izvākusi valsts iestādes no reģioniem. No pārējiem arī var, tur skādes nekādas, bet ar Latgali ir citādi, tur ir vitāli nepieciešamas valsts iestādes kā atgādinājums šīs teritorijas valstiskajai piederībai un pretsvaram prokrieviski orientēto pašvaldību ietekmei.
Laikā, kad Krievijas vēstnieks uz Daugavpili kā uz darbu brauc, Veinberga pārmet, ka prezidents, premjers un spīkere apmeklē latgaliešiem tik ļoti nozīmīgos svētkus Aglonā. Visiem latgaliešiem nozīmīgus svētkus, un, tātad, arī visiem latviešiem!
Aglona ir tas enkurs, kas notur Latgali Latvijā. Un Latgales cilvēkiem ir jājūt, ka viņi pieder Latvijai un viņu svētki ir visu latviešu svētki. Un visai politiskājai elitei Aglonas apmeklējums ir obligāts. Pilnīgi vienalga, kam un vispār viņi tic, jo te runa ir par Latvijas nacionālajām interesēm. Tāpēc ir svarīgi, lai valsts arī finansiāli Aglonas svētkus atbalstītu, un tv translācija ir obligāta, jo dot iespēju latgaliešiem visā pasaulē, kaut vai ar interneta palīdzību, sekot svētku norisei. Atgādinot par viņu patieso identitāti. Atgādinot par mājām…
Es nezinu, kā Veinberga, bet es neesmu gatavs atdot ne Daugavas lokus un senleju, ne Rāznu, ne Mākoņkalnu. Nu neesmu! Un katru reizi, kad esmu tajā pusē, es, ziemeļkurzemnieks un luterānis, nomazgāju muti Aglonas svētavotā… Manas Dzimtenes avotā!

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s