Normunda Naumaņa piemiņai

Pirms kādiem četriem gadiem es uzrakstīju savu pirmo blogu.
Par teātri. Un tajā bija runa arī par Normundu Naumani un JRT „Kapu svētkiem”.
Un tagad es vēlreiz atkārtoju savus kādreiz rakstītos vārdus…
—————————————————————–
Par teātri
Un ja man ir jānosauc … Trīs lietas, ja zāļu skapītī stāv … Trīs fenomeni, kas raksturo latviešu teātra pēdējos 20 gadus, tad es nominēju- Alvi Hermani, Normundu Naumani un žurku Kornēliju .

N.N. teātra kritikas-recenzijas ir pārkāpušas žanra robežas un ir uzskatāmas par patstāvīgām un neatkarīgam radošajām izpausmēm. Ar neatkārtojamu literāro stilu un formu. Latviešu teātrī viņam līdzīga kritiķa nav bijis.

Manā dzīvē ir bijuši periodi, kad biju atmetis ar roku teātra apmeklēšanai, jo žēl bija laika par sabojātu garastāvokli, un tad vienīgā saikne ar teātri bija Naumaņa kritikas. Tās es izlasīju vienmēr. Jo tās nekad nav garlaicīgas! Bieži viņa recenzijas man ir šķitušas interesantākas par pašām izrādēm. Jo tur, atšķirībā no recenzējamām izrādēm, bija fantāzija, intriga un kaislības…
—————————————————————–
Latvieši ir viena no ļoti nedaudzajām tautām, kas reāli nebaidās no kapsētām. Nu nebaidās! No dzīviem cilvēkiem kapos -jā, bet ne no mirušajiem! Un tas, man šķiet, sakņojas latviešu pagānismā. Tāpat kā Veļu laiks, kas latviešiem atnāk katru rudeni līdz ar rudens miglām…Kaut kur dziļi iekšā latviešos sēž, ka senču gari nav ienaidnieki, bet labvēļi un sargātāji….
Un latviešu kapu kultūra nav depresīva, drīzāk īsti filozofiska, jo ir saskanīga ar dabas cikliem un laika mūžīgo ritējumu. Latvieši vispār ir bijuši īsti aukstasinīgi nāves priekšā. Gadsimtiem kārtīgu latviešu lauku māju bēniņos stāvēja ozolkoka zārki. Jo kārtīgs saimnieks jau laikus rūpējās par savām Mūža mājām…Un tas saimei nebūt gulēt netraucēja. Un ja citām tautām zārkos gulēja vampīri, tad latvieši tur mēdza ābolus žāvēt…
Latviešu kapsētas…Dvēseļu dārzi… Latviešu mīlestība nebeidzās ar brīdi, kad – nāve mūs šķir, tā turpinās… līdz brīdim, kad – nāve mūs atkal savienos. Un kapu kultūra ir tikai šīs latviešu mīlestības ārējās izpausmes veids pret mīļajiem, kuri ir aizgājuši pāri Tai Upei, atpūsties Tajos Dārzos. Varbūt latvieši nemīl skaļi, bet ilgi…Ilgi gan!
—————————————————————————
Un nu NN ir aizgājis… Man ļoti pietrūks viņa tekstu un domu, viņa profesionālā viedokļa.
Es noteikti uzrakstīšu vēl par NN, par viņa nozīmi un ietekmi latviešu kultūras un sabiedriskās domas veidošanā. Tikai, lai paiet tās 40 dienas…Tagad ir skumju, atvadu un klusēšanas laiks.Pārdomu un izvērtēšanas laiks. Par no viņa gūto… Ar viņa aiziešanu zaudēto…
Visdziļākā līdzjūtība ģimenei!

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts teātris. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s