Juristu bērni un Likums

Skaļu sabiedrisku rezonansi ir ieguvusi Elīnas Pupiņas slepkavības lieta. Šai procesā kā zem palielināmā stikla parādījās Latvijas tiesu sistēmas kroplums. Visās tiesvedības stadijās, posmos un etapos – izmeklēšana, izmeklēšanas uzraudzība, apsūdzības uzturēšana un tiesvedība. Man, likumpaklausīgam pilsonim, ir lielas pretenzijas pret visām iesaistītajām valsts varas institūcijām: policiju- par katastrofāli sliktu izmeklēšanu, prokuratūru- par nolaidīgu izmeklēšanas uzraudzību, tiesu –par paviršu un formālu attieksmi lietas izskatīšanā… Tik nopietnā lietā kā slepkavība.Šoreiz es tomēr gribētu paskatīties no mazliet cita aspekta. Kaut kā man sistēmā saistās vairāki pēdējo gadu publiski izskanējuši gadījumi…. Juristu bērni un Likums…

Elīnas slepkava – Jānis Gaigals ir ieguvis jurista izglītību un ir jurista dēls, tā teikt, juristu dinastijas pārstāvis. No kurienes tad šim jaunajam cilvēkam ir tāds nicinājums pret likumu, no kurienes ir radusies viņa pilnīgas nesodāmības apziņa? Bet varbūt Gaigala gadījums ir simptomātisks?

2006.gada maijā uz Daugavpils šosejas gaišā dienas laikā netālu no Aizkraukles tika izvarota meitenīte. Vai nu noziedznieku kāds iztraucēja, vai nu kā, bet meitene palika dzīva. Policijai, pateicoties lieciniekiem, izdevās izskaitļot un aizturēt uzbrucēju. Tas izrādījās Latvijā pazīstama advokāta dēls. Advokāts bija guvis plašu atpazīstamību ar izcili demagoģisku argumentāciju, aizstāvot savu klienti, kura tika apsūdzēta viņai piederošo zirgu nomērdēšanā badā. Jo, advokātprāt, pašas zirgi, ko grib, to dara…Īpašnieka tiesības.

Un Daugavpils šoseja tolaik bija ieguvusi ļoti biedējošu un baisu slavu…2005.gadā tai pašā Aizkraukles rajonā, netālu no 2008.gada nozieguma vietas, pazuda Laura Strazdiņa, bet 2006.gadā netālu no Kokneses stacijas Annamarija Indāne. Meitenītes, vai viņu līķi, nav atrasti joprojām. Policija pārbaudīja aizturētā iespējamo saistību ar šiem noziegumiem, bet pierādījumus neieguva. Dēlu tiesā aizstāvēja tēvs-advokāts. Iedeva sešus gadus. Nu jau ir iznācis vai arī drīz iznāks…Varbūt sakritība, bet šos sešus gadus bērni uz Daugavpils šosejas nav zuduši…

Nav zināma līdzība ar Jāņa Gaigala gadījumu? Par kaut ko jau notiesā, jo nav jau kur palikt…Bet ne par visiem pastrādātajiem noziegumiem, vai ne… Tikai, kā lai Lauras, Annemarijas,  Elīnas tuvinieki dzīvo…

Esmu pārliecināts, ka arī Jāņa Gaigala pārkāpumu saraksts nesākās uzreiz ar slepkavību. Noteikti bija daudz un dažādi sīkāko nodarījumi, no kuriem tēvs-jurists, savu dārgo atvasi ir pestījis ārā gan ar likumu pārzināšanu, gan ar naudu. Kā rezultātā, jaunietis neapguva mācību: noziegums-sods. Tā vietā radās ciniska būtne, kas ir pārliecināta savu visatļautību un nesodāmību. Ja vecāki būtu bijuši saprātīgi, viņi jau sen būtu likuši un ļāvuši jaunietim uzņemties atbildību par savu rīcību. Un tad, visticamāk, viņš nenonāktu līdz apsūdzēto solam un cietumam par slepkavību. Ar vecāku labajiem nodomiem tik vienkārši ir bruģēt ceļu uz elli…

Gribu salīdzināt divus gadījumus. Pagājušā gadsimta 80to gadu sākums-PSRS, lauku rajona centra skola. Pēdējās vidusskolas klases skolēns, visnotaļ, pozitīvs, kārtīgs un labs latviešu zēns, apaļš teicamnieks un izcilnieks, nolēma, ka ir viņa laiks mazliet pabuntoties un pašapliecināties. Tā ar tiem pārāk godīgajiem un pareizajiem bērniem reizēm notiek. Tas ir normāli. Un nosauca kādu savu skolotāju par …Kuci! Bet tā bija krievu valodas skolotāja un etniska krieviete… Skandāls bija grandiozs. Un puisim sāka šūt politisku lietu. Aktu zālē notika sabiedriska paraugprāva, uz kuru bija sadzīta visa skola. Tur nabaga čali publiski sunīja, strostēja un kaunināja… Un nevar zināt, kā viss būtu beidzies, bet zēna aizstāvībā nostājās tā pati apvainotā krievu valodas skolotāja, kura tomēr bija inteliģents un atbildīgs cilvēks, kura saprata, ka puika sirsnīgi nožēlo notikušo. Viss beidzās labi, mutes palaidējs tika cauri ar krietnu izbīli un lielu nolūgšanos. Puisis beidza skolu, izturēja konkursu Medicīnas institūtā un kļuva par ārstu. Tā vietā elementāri varēja arī būt padomju armija un Afganistāna. Bet jaunais cilvēks no pieredzes bija mācījies, ka par saviem vārdiem ir jāatbild…

2013.gada novembrī Rīgas 49. vidusskolas 10.klases skolēns nosauca savu angļu valodas skolotāju par… Kuci! Skolas direktors uz notiekošo reaģēja visnotaļ adekvāti un jauno mutes bajāru no skolas izslēdza. Tas nebija bijis pirmais tāda veida incidents jaunietim. Rīga skolu, cik nevajag, problēmu iegūt izglītību nekādu, tiesību ierobežojumu un konsekvenču jaunieša nākotnei nekādu. Bet tas nebija vienkāršs bērns, bet zvērināta advokāta atvase… Un tēvs iesūdzēja skolu tiesā! Un tiesa pirmajā instancē lēma par labu advokātam. Tiesnese arī uzskatīja, ka saukāt skolotājas par kucēm nav nekas apvainojošs. Nu tāda bija tiesas izpratne par skolotāju godu un cieņu. Skolas direktors ir spriedumu pārsūdzējis, redzēsim, ko teiks nākamā tiesu instance. Bičkovičs varētu sniegt kādu oficiālu skaidrojumu par tiesas nodibināto precedentu, vai visi skolēni drīkst apsaukāt skolotājus, vai arī tikai juristu lolojumiem ir tādas tiesības? Un vai tikai skolotājus drīkst saukt par kucēm, vai arī pret tiesnešiem to drīkst pielietot?

Bet kāda ir morāle? Es neesmu redzējis, ka ārstu bērni būtu tik pārliecināti, ka vecāku profesija un sakari viņiem garantē aizsardzību no slimībām vai nāves. Jo ārsta nav Dievs…

Kāpēc mūsu juristu bērni ir tik pārliecināti, ka vecāku –juristu sakari un nauda var visu? Ko tas liecina par Latvijas tiesu sistēmu?

Drīz ir pārvēlēšanas gan Augstākās Tiesas priekšsēdētājam, gan Ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan vērsa uzmanību uz nepieciešamību pacelt algas izmeklētājiem, jo izmeklēšanas kvalitāte graujoša, bet prokuroriem algas ir pavisam konkurētspējīgas, kas tad traucēja kvalitatīvi veikt darbu prokuroram, kurš uzraudzīja Elīnas slepkavības izmeklēšanu? Kas tieši? Varbūt tie paši faktori, kas izmeklētājam savākt pierādījumus? Un ja pierādījumi tiek sabojāti vai netiek savākti, tiesai nav uz kā pamata varmāku notiesāt…Jo pierādījumu taču nav! Un neviens ne par ko neatbild…Ne izmeklētājs, ne prokurors, ne tiesnesis…

Tikai te derētu atcerēties par Maslova piramīdu, kur pēc fizioloģiskajām vajadzībām kā nākamā iet drošība. Piedodiet, bet ir diezgan baisi dzīvot valstī, kur pierādījumus slepkavības lietā ir jāvāc upura vecākiem…Elīnas vecāki ir zinātnieki-biologi, viņi savāks, bet Lauras un Annmarijas tuviniekiem ko darīt?

Ja tā turpināsies un nekas netiks mainīts Latvijas tiesībsargājošajā un tiesu sistēmā, daudzi izvēlēsies pamest Latviju, lai audzinātu savus bērnus drošā vidē. Un kurš viņiem to uzdrošināsies pārmest…

Advertisements

About jautajums

Ir milzu teātris šī pasaule. Un visi ļaudis tanī aktieri. Tie uznāk, parādās un atkal aiziet. Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo...(Šekspīrs Kā jums tīk) Dzīve ir lieta sarežģīta un dažādas ir lomas, ko mēs spēlējam. Savu vecāku bērni un savu bērnu vecāki, mīlētāji un svešinieki, draugi un ienaidnieki, priekšnieki un padotie, kaimiņi un garāmgājēji... Lomas mainās. Bet gadās, ka pat paši tuvākie cilvēki nezina, kas tu patiesībā esi, par ko tu domā, kas tev ir svarīgi...Un kādu lomu tu vēl gribi nospēlēt...Ļoti gribi! Arī man ir ilgota loma. Un, izmantojot globālā tīmekļa vilinošās iespējas, es dodos iekšā virtuālās pasaules bezgalīgajos ceļos meklēt savas vējdzirnavas. Es izvēlos: Devīzi uz vairoga - Būt vai nebūt Un mana karoga krāsas...Mirdzošo un tumši zilo...
Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s