Ekonomika

Ieraksti lapā:

1. Privatizācijas laiki Latvijā…Otrais vilnis ?

2. Par latviešiem, krīzēm un pieredzi…

 ——————————————-

Privatizācijas laiki Latvijā…Otrais vilnis ?

Oops!…I Did It Again…

Pēdējā laikā aizvien biežāk no politiķu puses dzirdams aicinājums nodot atlikušos valsts uzņēmumus privātajām sektoram. Bet varbūt vispirms vajadzētu izvērtēt jau īstenotās privatizācijas rezultātus ? Jo tā kāpšana uz tiem grābekļiem…kas nacionālais sports…

Oficiālu privatizācijas, kas ir nopietna  ekonomiska reforma, rezultātu apkopojumu neesmu redzējis. Bet gribētu gan! Sabiedrībai būtu tiesības tos zināt. Jo, ja esi informēts…esi apbruņots !

Privatizācija ir process, kad kāda uzņēmuma īpašumtiesības no publiskā sektora (valdības) tiek nodotas privātajam sektoram (privātpersonām un juridiskajām personām). Plašākā nozīmē privatizācija var nozīmēt jebkuru valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram, tai skaitā, ienākumu iekasēšanu vai likumsargu funkcijas.

Tautsaimniecības pārkārtošanās pēc neatkarības atjaunošanas

Pēc neatkarības atjaunošanas mēs brīvi, naivi un pastalās iesoļojām tirgus jeb kapitālisma pasaulē. Kā Alīse Brīnumzemē…Jo zinājām skaidri, tur gaida piena upes ķīseļa krastos …

Padomju okupācijas gados Latvijā bija izveidoti lieli un, pēc padomju mērogiem, moderni rūpniecības uzņēmumi. Latvija saražoja Padomju Savienībā katru otro mopēdu, katru piekto radioaparātu un katru astoto veļas mašīnu. Bet gan resursu piegādes, gan gatavās produkcijas realizācijas ziņā Latvija bija pilnībā atkarīga no PSRS iekšējā tirgus. Latvijas uzņēmumu ražotā produkcija nebija konkurētspējīga Rietumu tirgos, bet brūkot PSRS bija sabrukuši arī Austrumu tirgi -tur valdīja haoss.

Bija skaidrs, ka uzņēmumi ir jāmodernizē, un visi bija noguruši no sistēmas, kur viss pieder visiem, bet saimnieka nav- bardaks ! Tāpēc tēze, ka, privatizējot uzņēmumus, problēmas tiks atrisinātas, skanēja pietiekami vilinoši. Jo saimnieks taču par savu īpašumu rūpējas. Ilūzijas, ilūzijas…

Sākotnējā kapitāla uzkrāšana

Kapitāls – vērtība, kas rada virsvērtību. (K.Markss)

Lai kapitālisma attīstība būtu sekmīga, ir divi nepieciešamie un obligātie nosacījumi:

1) kapitāls

2) kapitālam labvēlīga saimnieciskā vide.

 Ja pielietojam salīdzinājumus, tad kapitāls ir sēkla, bet labvēlīga vide – siltumnīcas apstākļi. Ja augsnē nav sēklas, tad arī siltumnīcā nekas neizaugs, lai cik rūpīgi tiks uzraudzīts temperatūras režīms un lietots mēslojums. Melna zeme, kaili lauki… Lai cik uzņēmējdarbībai labvēlīgu politiku realizētu valdība, tas ir bezcerīgi, ja nav uzkrāts kapitāls, kam augt un vairoties.

Ja sēkla tiek sēta liesā zemē, skarbos klimatiskajos apstākļos un bez pienācīgas aprūpes, tad veltīgi ir cerēt uz ražu- novāksi mazāk kā iesēji…Ja valdība neīsteno uzņēmējdarbībai labvēlīgu politiku, tad tiks zaudēts arī sākotnējais kapitāls.

Tirgus attīstības valstīs  kapitāls tika uzkrāts gadsimtu gaitā, pieaugot un vairojoties no paaudzes uz paaudzi. Latvijā nebija uzkrāts privātais nacionālais kapitāls, jo 50 gadi okupācijas režīmā, kas neatzina ne privāto īpašumu, ne privāto iniciatīvu. Tikai slavenā Puķu nauda….Tikpat mistiska substance kā Alķīmiķu zelts… Cik daudzi nav to uzrādījuši, kā vienīgo legālo sākotnējā kapitāla izcelšanās avotu.

Latvijā sākotnējais kapitāls tika iegūts privatizējot valsts uzņēmumus, nekustāmos īpašumus un zemi. Uzņēmumu privatizācija tika pamatota ar nepieciešamo restrukturizāciju un modernizāciju, ko vislabāk spēs realizēt privātais uzņēmējs darbojoties liberālā tirgus apstākļos. Respektīvi, privātais kapitāls sakārto uzņēmumu, ražo konkurētspējīgu produkciju, nodrošina darba vietas un maksā nodokļus, veidojot stabilu pamatu valsts ekonomikai. Lai nodrošinātu pilsoņiem vienlīdzīgas iespējas privatizācijas procesā, tika izveidota privatizācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa sistēma. Tā bija teorija, bet dzīvē viss izrādījās savādāk. Jo lietas parasti mēdz iet pa vieglākās pretestības ceļu…

Privatizācijas procesa organizācija

Privatizācijas process Latvijā ir jāiedala divos posmos:

Mežonīgā privatizācija – decentralizētais laika posms līdz 1994.gadam Centralizētā privatizācija – pēc Privatizācijas aģentūras nodibināšanas 1994.gadā.

Līdz 1994.gadam privatizācijas procesā valdīja pilnīgs haoss un visatļautība. Procesu neregulēja nekādi normatīvie akti-Mežonīgā privatizācija. Shēmas un ietekme…Kurš gudrāks, kurš izmanīgāks…

Šajā laikā Zemkopības ministrijas augsts ierēdnis iemanījās nodot privatizācijai un vēlāk pats arī privatizēt lielos lauksaimniecības produkcijas pārstrādes un pārtikas rūpniecības uzņēmumus. Ave Lat grupas uzņēmumi…Rīgas vīni, Rīgas maiznieks, Laima, Balticovo un tā tālāk un tā joprojām..

Bet pilsētā ar nākotni ļoti apņēmīgs kungs ar hūti & Co savāca Ventspils ostas stividorkompānijas- Tranzīta bizness. Ventamonjaks – toreiz vadošais amonjaka eksporta ceļš no Krievijas, Kālija parks – viens no lielākajiem kālija sāls pārkraušanas termināliem. Ventspils grupa…

Abu korifeju biznesa taktikas gan atšķīrās, jo viens parasti privatizēja par simbolisku samaksu un nopārdeva tālāk par tirgus cenu, bet otrs saimniekoja pats. Bet par to plaši ir izrakstījies Lato Lapsa savās šiem kungiem veltītajās grāmatās.

 Uz 1994. gadu sākotnējais privātais kapitāls bija uzkrāts un galvenie spēlētāji nominēti. Bet bija iestājusies diezgan stabila paritāte. Un par nākamajiem iekārojamajiem valsts uzņēmumiem jau bija cīņa bija starp līdzvērtīgiem pretiniekiem. Atcerieties Šķēles un Lemberga publisko pretstāvēšanu? Spēlei bija jānosaka vismaz kaut kādi noteikumi- Es ņemu šo, bet tu ņem to…Vienošanās par ekonomiskās ietekmes sfērām…

1994. gada 22.aprīlī tika izveidoti Privatizācijas aģentūra. Leģendārs kantoris!

Jānis Naglis – privatizācijas šefs…No ierēdņa līdz miljonāram…Cik reižu viņa dēļ nav kritušas valdības… Un Privatizācijas likums, kas tika labots un pielāgots katram nopietnajam privatizācijas gadījumam…Kā vajag !

Uzņēmumu privatizācija bija praktiski pabeigta 1998.gadā, kad bija privatizēti 1097 uzņēmumi. Un cik no tiem pašreiz strādā, cik ražo ?

Tā vietā, lai atjaunotu ražošanu, privatizētāji izpārdeva uzņēmumus aktīvus, mantu un nekustāmos īpašumus. Jo bieži uzņēmumi ar visu tiem piederošo mantu tika pārdoti par simbolisku cenu-1Ls vai citu smieklīgu summu, jo tika pieņemts, ka jaunais īpašnieks norēķināsies par uzņēmuma parādiem un saistībām, kas visbiežāk bija saistības pret valsti un darbiniekiem, kā arī investēs uzņēmuma modernizācijā. Ak, vai ….Ne kas tamlīdzīgs nenotika!  

Privatizēto valsts uzņēmumu aktīvu izpārdošana deva tūlītēju un vieglu peļņu. Kaut vai leģendārās RAF preses…Taisni pabrīnīties var, cik daudz pretlikumīgu darbību var izdarīt ar vienu kustamo mantu…. Kā vēsta viena no leģendas versijām, preses beigu beigās esot izvestas uz Indiju…

Vienīgās investīcijas- kukuļi. Bezriska darījumi! Un kad viss, ko vien varēja, bija izpārdots un izšiverēts, tad šeptmaņi pameta valstij privatizēto uzņēmumu parādus norakstīšanai. Kā izēstas olas čaumalu…

No privatizētajiem valsts uzņēmumiem daudz maz veiksmīgi strādā tikai pārtikas pārstrādes uzņēmumi un farmācijas uzņēmumi. Uzņēmumi, kuru ražotā produkcija ir un būs nepieciešama vienmēr. Lai gan pagaidām Grindeks ražo mildronātu, ko aizsargā patents. Bet kas būs, kad tas patenta darbība beigsies? Ir investēts jaunās izstrādēs ?

Lielie valsts uzņēmumi , kas tā vai citādi ir tikuši nodoti privatizācijai

Latvijas gāze – monopols, ko Latvijai nekad nevajadzēja atdot. Par šo darījumu maksāsim dārgi un ilgi…Ļoti dārgi!

Latvijas kuģniecība – Ventspils …un tās oponenti… Karo ! Un ar ko viss beigsies neviens nezina…Bet uzņēmums iet uz grunti.

Lattelekom – privatizāciju kavēja starptautiskā tiesvedība, kas valstij izmaksāja ļoti dārgi, par Jumta līguma nosacījumiem.

 Atkal privatizācija ?

Savā intervijā Kampars (Zanderam Dienā) izteicās, ka būtu jāpārskata vai valstij nepieciešama dalība 144 kapitālsabiedrībās. Izmantojot publiskās ministriju mājas lapās pieejamo informāciju, veicu nelielu apkopojumu, kas tad valstij pieder uz doto brīdi.

Kultūras ministrija

  1. a/s „Rīgas kinostudija”;
  2. SIA „Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”;
  3. SIA „Valsts Akadēmiskais koris „Latvija””;
  4. SIA „Latvijas Koncerti”:
  5. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja”;
  6. SIA „Rīgas Cirks”:
  7. SIA „Jaunais Rīgas teātris”;
  8. SIA „Latvijas Nacionālais teātris”;
  9. SIA „Daugavpils teātris”;
  10.  SIA „Valmieras teātris”;
  11.  SIA „Latvijas Leļļu teātris”;
  12.  SIA „Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris”;
  13.  SIA „Latvijas Nacionālā opera”;
  14.  SIA „Liepājas simfoniskais orķestris”

Nū…Es ieteiktu atcerēties operetes teātra likteni…Klubs La Rocca…Kur naktsdzīve sita tik augstu vilni …

Teātri, pat ļoti pieprasītais JRT, kur biļešu cenas nemaz nav tik lētas vidējam Latvijas kultūras dzīves patērētājam, nespēj sevi uzturēt un tiek dotēti no valsts budžeta. Privātajam biznesam interese varētu būt tikai par kultūras iestāžu apsaimniekoto nekustāmo īpašumu. Jo latviešu Rīgas kinostudijā uzņemtās filmas jau ir privatizētas, Kultūras ministrija gan ir apstrīdējusi privatizācijas likumību, bet, kamēr notiek tiesvedība, skatītājiem nav iespējams šīs filmas redzēt pat Latvijas sabiedriskajā televīzijā.

Kultūras iestāžu privatizācija nevēršami nozīmē to likvidāciju, lai nekustāmos īpašumus izmantotu citiem mērķiem…Naudu nesošiem…

Un par projektiem saistībā par Dailes teātra kopā ar 1. Slimnīcas ( jau reorganizētās un daļēji likvidētās) ēkām un teritoriju, Vecrīgā jau gadiem mēles trin… Nu personīgi man negribētos redzēt kazino Nacionālā teātra zālē…Vietā, kur tika proklamēta Latvijas valsts…

Pat ja pie bordeļa uz Operas skatuves, mēs tā kā jau būtu pieradināti…

 Veselības ministrija

  1. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca;
  2. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;
  3. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca;
  4. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca;
  5. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs;
  6. Piejūras slimnīca;
  7. Slimnīca „Ģintermuiža”;
  8. Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca;
  9. Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca;
  10.  Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca „Ainaži”;
  11. Aknīkstes psihoneiroloģiskā slimnīca;
  12. Straupes narkoloģiskā slimnīca;
  13. Latgales novada rehabilitācijas centrs „Rāzna”;
  14. Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”

Kā saprotams no VM mājas lapas, tad visas nosauktās slimnīcas un ārstniecības iestādes ir valsts SIA. Tur gan beigās bija tāds visai noslēpumains ieraksts-Slimnīcas, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un valsts pārvaldes iestādes, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus.

 Es nesapratu, vai VM ir kapitāldaļu turētājs tikai nosauktajās 15 ārstniecības iestādēs, vai ir vēl kādas citas slimnīcas. Un ja ir, tad cik?

Ārstniecības iestāžu privatizācija…Rotaļas ar dzīvību un nāvi ?

Nav cilvēku, nav problēmu ?

 Izglītības un zinātnes ministrija

  1. SIA „Stockholm School of Economics in Riga”;
  2. SIA „Bulduru dārzkopības vidusskola”;
  3. SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda””;
  4. SIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions””;
  5. SIA „Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola”;
  6. SIA „Sporta centrs „Mežaparks””;
  7. SIA „Tenisa centrs „Lielupe””;
  8. SIA „Latvijas olimpiskā vienība”

Lielupe, Mežaparks un Bulduri ir interesanti privātajam sektoram tieši nekustāmā īpašuma novietojuma dēļ, bet izmantošanas mērķi, protams, mainītos.

Daugavas stadions ir vairāk kā iekārojams, jo laimīgais ieguvējs varēs dzīvot kā rantjē, bez bēdu, par to ļoti pieklājīgo naudu, ko valsts viņam maksās par stadiona izmantošanu katrus 2 gadus…uz lielajiem un skolēnu Dziesmu svētkiem…Un valsts maksās, jo alternatīvas jau nebūs !

Par sporta būvēm līdzīgi. Lai gan sportu ir īpašs stāsts, kuru detalizētāk izskatīsim pie valsts funkciju deleģēšanas analīzes.

 Labklājības ministrija

  1. SIA „Šampētera nams”

Īpašumi, īpašumi…Pansionāti, sanatorijas, bērnu nami…

Starp citu, es nekur LM mājas lapā neatradu informāciju, ka ministrija ir valsts akciju turētāja Latvijas kuģniecībā.

 Satiksmes ministrija

  1. VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija”;
  2. VAS „Elektronisko sakaru direkcija”;
  3. VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”;
  4. VAS „Latvijas dzelzceļš”;
  5. VAS „Latvijas Gaisa satiksme”;
  6. VAS „ Latvijas Jūras administrācija”;
  7. VAS „Latvijas pasts”;
  8. VAS „Latvijas Valsts ceļi”;
  9. VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”;
  10. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””;
  11. AS „Pasažieru vilciens”;
  12. SIA „ Autotransporta direkcija”

Privātās kapitālsabiedrības, kurās SM ir valsts kapitāldaļu turētāja

  1. AS „Air Baltic Corporation”

Šeit ir viss, kas katram kārtīgam oligarham rādās ilgotajos sapņos-stratēģiskie uzņēmumi, kas ir monopolisti savā nozarē.

Gaisa telpa, jūras administrācija, lidosta…

Ar dzelzceļu gan jau ir precedenti kaimiņos, jo Igaunija privatizēja savu dzelzceļu, bet bija spiesta ņemt atpakaļ, lai nodrošinātu valsts vitālās vajadzības, jo privātais bija novedis līdz bankrotam.

CSDD-monopols uz tehniskajām apskatēm un autovadītāju tiesību izsniegšanu. Kurš negribētu ?

Interesanta situācija ar ceļiem- Latvijas autoceļu uzturētājs, Latvijas Valsts ceļi- it kā nebūtu valsts funkcija ceļus uzturēt un varētu to nodot privātajam sektoram. Bet ceļu tehnika ir specifiska un dārga, un nebūt ne visas transporta firmas turēs savā parkā šādu tehniku, gadījumam, ja nu gadījumā izdodas kādu iepirkuma konkursu uzvarēt. Pārāk dārgi! Respektīvi, veidojas dabiskais monopols.

 Situācija būs līdzīga, kāda ir izveidojusies ar neatliekamās palīdzības (ātrie) mašīnu parku, kas privatizēts-Rīgas sanitārā transporta autobāzes īpašnieku Adigjozals Mamedovs, kopš 2008.gada viņš ir monopolists ātrās palīdzības automašīnu piegādē. Mūrniece kā Veselības ministre  vērsās Ģenerālprokuratūrā saistībā ar iespējamo Mamedova šantāžu, jo viņš nepiekrita kompromisa variantam pagarināt līgumu uz neilgu laiku. Zinot, ka valstij nav cita varianta, kā nodrošināt ātro palīdzību, viņš izvirzījis savus noteikumus – ja līgumu slēgtu uz gadu, tad par trīs reizes augstākām cenām.

Lai izbeigtu pastāvošo privātā monopola stāvokli, vienīgā iespēja ir valstij nopirkt savas ātrās palīdzības mašīnas. Pašlaik monopols diktē cenu kā vēlās…Līgumu par 21 milj.Ls noslēdza. Jo valstij jau nebija kur palikt!

Un ko darīt valdībai šādās sniegotās ziemās, ja monopolists , kam pieder ceļu uzturēšanas tehnika, pasaka –vai nu maksājiet manu cenu, vai ceļus netīrīs ? Visa valsts apstāsies! Šantāžas iespējas neizsmeļamas…

Un kā mums iet ar privāto partneri –lidojošo baronu Fliku ? Kāds spēj viņu kontrolēt ? Vai tomēr dara ko grib?

 Vides ministrija

  1. SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”;
  2. SIA „Vides investīciju fonds”;
  3. SIA „Vides projekti”

Nezinu…No comment…

 Tieslietu ministrija

  1. SIA „Tiesu namu aģentura”;
  2.  SIA „Latvijas vēstnesis”;
  3. SIA „Latvijas Valsts mērnieks”

Īpašumi, visas tiesu ēkas, un likumos noteiktās monopoltiesības. Nu nezinu cik likumi ir jāgroza, lai atceltu visus pienākumus par visu likt publikācijas un sludinājumus Latvijas vēstnesī…

 Finanšu ministrija

                                                           1.      VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”;

                                                           2.      VAS „Latvijas loto”; 

                                                           3.      VAS „Valsts nekustāmie īpašumi”; 

                                                           4.      SIA „Latvijas proves birojs”; 

                                                           5.      Maksātnespējīgā AS „Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” 

Banku varbūt arī varētu finansēt, jo finanšu tirgū pastāv konkurence, bet Latvijas Loto , kas azartspēles gan nē…Jo šī joma ir jātur ļoti stingrā uzraudzībā, pietiek, ka jau Zelta drudzī vecīši savas pensijas nospēlēja.

Nekustāmie īpašumi ? Mottes kantoris…Visi labākie valsts īpašumi! 

Ekonomikas ministrija

  1. VAS „Privatizācijas aģentūra”;
  2. AS „Latvenergo”;
  3. SIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”;
  4. SIA „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”;
  5. SIA „Latvijas Garantijas aģentūra”;
  6. AS „Latvijas gāze”;
  7. AS „Rīgas siltums”

Nu te gan ir salikts turējums, jo arī Privatizācijas aģentūra ir valsts kapitāldaļu turētāja.

  1. SIA „Latvijas Mobilais Telefons”;
  2. SIA „Lattelekom”
  3. SIA „Miesnieks”;
  4. SIA „Georgs”;
  5. SIA „Gulbenes Timbers”,
  6. SIA „Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa”
  7. SIA „Liepājas sērkociņi”.
  8. SIA „Latvijas sertifikācijas centrs”
  9. AS „Pareks”
  10.  AS „Citadele”

Latvenergo…Latvijas ekonomikas flagmanis…Vērtīgākais no Latvijas valsts īpašumiem.

Latvenergo – uzņēmuma likteni 2000.gadā izlēma tauta referendumā – paturēja valsts īpašumā. Nosargāja! Tikai nevar zināt cik ilgi…Jo pat Abramovičs bija atbraucis….Pats!

 Zemkopības ministrija

  1. SIA „Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs”; 
  2. SIA „Piensaimnieku laboratorija”;
  3. VAS „ Latvijas Valsts meži” ;
  4. VAS „Lauku attīstības fonds”;
  5. SIA „ Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”;
  6. SIA „Melioprojekts”;
  7. SIA „Sertificēšanas un testēšanas centrs”;
  8. AS „Nagļi”;
  9. AS „Latgales enerģētika”

Jau Indrānos paaudžu konflikta traģēdijas simbols bija ošu nociršana….Ja atdosim visus Latvijas mežus izciršanai vieglas peļņas kārotājiem, ko mums teiks nākamās paaudzes ?

Kā man paskaidroja zinoši kolēģi komentāros, tad  valsts zivju audzētavas ir zem viena no ZM zinātniskajiem institūtiem. Brasa piemēram, ko Kalvīša sieva gribēja privatizēt….Kā atsevišķa kapitālsabiedrība uzrādās tikai AS „Nagļi”, kur audzē karpas tirdzniecībai. Kāpēc tā ? Nezinu…

Iekšlietu, Ārlietu, Aizsardzības un bijušajai Reģionālās attīstības ministrijām mājas lapās nebija nekādas  informācijas, ka ministrijas būtu kapitāldaļu turētājas

 Rezumējot

Saskaitot visu kopā, man sanāk…87 kapitālsabiedrības ! Bet kur tad pārējās, ja Kampars nosauca skaitli 144 ?

Nu jā…Kapitāli, kas tika iegūti manīgi privatizējot, ir zaudēti burbuļu spēles… Nekustāmo īpašumu un finanšu fondu biržas spekulācijas, kas rezultējās katastrofā. Jo krīze ! Gan lokālā, gan globālā…

Un tagad izmanīgo un lunkano karavānas atkal gatavojas doties uz pazīstamajām akām…Pasmelties nākamo kapitālu…

 p.s. Pārmaiņu laiki… Mērnieku laiki…Privatizācijas laiki…

Tad es redzu tālumā ceļamies lielus baltus viļņus, kuri var viņus ar visām laiviņām aprīt. Tie viļņi ir gaidāmie mērnieku laiki, un tādos laikos izbirst mazajie taisnībai cauri, it kā sīkie graudi vēteklim…

Ilzes sapnis  Brāļi Kaudzītes Mērnieku laiki

——————————————————————————-

 

Par latviešiem, krīzēm un pieredzi

 Ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs…

Cilvēka raksturu veido viņa dzīves pieredze. Jo kā zināms, mācās jau tikai no paša kļūdām… Tieši tāpat tautas mentalitāti –nacionālo raksturu veido vēsturiskā pieredze.Zināšanas un atziņas, ko viena paaudze nodod nākamajai gēnu koda līmenī.

Kad trekno gadu reibumu nomainīja krīzes paģiras, tad ar pārsteigumu nācās konstatēt, ka latvieši- tauta, kas tradicionāli ir uzskatītu par uzkrājējiem, ir līdz ausīm parādu jūgā. Jo kredīti bija ņemti un laisti ar vieglu roku…Vējā ! Latvieši  vienkārši bija šķērdējuši un putinājuši.  It kā būtu pārliecināti, ka nekad nepienāks diena, kad  būs jānorēķinās… Kas bija noticis ? Kāpēc vēsturiski pragmātiska tauta tā ir rīkojusies ?

Konfūcijs māca-Lai saprātīgi rīkotos, ir trīs ceļi: pirmais, pats cildenākais – pārdomu ceļš,  otrais, pats vieglākais -sekošana citu piemēram, trešais, pats rūgtākais – pieredzes ceļš.
Ko māca Skandināvijas, Rietumeiropas tradicionāli  labklājīgo valstu  pieredze? Paaudze uzkrāj kapitālu un nodod to nākamajai, un tā no paaudzes uz paaudzes, vairojot ģimenes, nācijas un valsts  turību un labklājību. 

Arī  latvieši ir mēģinājuši darīt tradicionāli pareizi. Vairākas reizes! Tikai mēs esam izņēmums, kas pierāda likumu. Mūsu pieredze pierāda, ka pareiza darbība nebūt nenodrošina vēlamo rezultātu. Latviešiem ir bijis lemts trešais- Rūgtais ceļš…Personīgās pieredzes ceļš!

Ko māca latviešu vēsturiskā pieredze ?

1.Mēģinājums

19.gs. Latvijā  notika agrārās reforma, kas ļāva no muižas izpirkt lauku mājas un saimniecības dzimtas īpašumā. Smagi strādājot baronu klaušās, latviešu zemnieki ilgus gadus, pat gadu desmitus, sīksti lika kapeiku pie kapeikas, lai norēķinātos ar muižu. Un izpirka, un nomaksāja!

Līdz 1910.gadam Kurzemē, kur saimnieciskie apstākļi bija labāki, bija izpirkts 99% no zemnieku saimniecībām

Līdz 1912.gadam Vidzemē bija pārdots 90% no visām zemnieku mājām.

Līdz 1901.gadam tikai Vidzemes zemnieki bija samaksājuši skaidrā naudā vai obligācijās apmēram 76 miljonus zelta rubļu! Tajos tad laikos!

Bet nāca 1914.gads…Pirmais pasaules karš !

Pāri Latvijas zemei pārstaigāja krievu un vācu armijas, laupot un postot, un dedzinot. Kurzemi un Zemgali atstāja aptuveni 500 tūkstoši iedzīvotāju, jo krievu kazaki cilvēkus vienkārši iztrieca no mājām. Latvieši devās bēgļu un strēlnieku gaitās…

Pirmajā pasaules karā  latvieši zaudēja apmēram 700 tūkstošus cilvēku. 1/4 daļu no visa tautas skaitliskā sastāva…

Latvieši bija gadu desmitiem krājuši, taupījuši, cēluši un…Viss bija pazaudēts… Viss !

2. mēģinājums

1918.gada 18 novembrī kara pilnīgi  izpostīta zemē tika proklamēta Latvijas neatkarīgā valsts.

Lauku saimniecības bija izlaupītas un nodedzinātas, fabriku ēkas uzspridzinātas, bet iekārtas un aprīkojums (saskaņā ar vēsturnieku datiem vairāk kā 500 fabriku), izvests uz Krieviju. Bēdu ieleja…Un priekšā vēl  Brīvības cīņas…

Bet latviešiem bija sava valsts, brīvība un cerība. Un lieli darbi un uzdevumi…

Agrārā reforma-lielo muižu sadalīšana un zemes piešķiršana bezzemniekiem. Muižām tika atstāti tikai 50 hektāri zemes, pārējais tika atsavināts un izdalīts bezzemniekiem bez maksas. 1920. gadā bezzemnieku bija 61,2 %, 1935.-1937. gadā vairs tikai 18%.

 Lauksaimniecība attīstījās ļoti strauji. Jau 1923. gadā sējumu platība pārsniedza pirmskara līmeni. Valsts īpašumā nonāca 84% mežu, ļaujot valstij kontrolēt mežrūpniecības nozari.

Sākot no 1935.gada Latvija uzrāda pozitīvu ārējo bilanci (eksports pārsniedz importu). Slavenais Latvijas bekons un sviests…

Latvija pārvarēja 30. gadu saimniecisko krīzi un praktiski izvairījās no depresijas perioda. Šeit būtu jāpiemin 1936. gada lata devalvācija. Bezdarbs apmērs bija neliels, pēdējos brīvvalsts gados ik gadus ieveda ap 30 tūkstošu laukstrādnieku no Polijas.

Pasta krājkases noguldījumu apjoms no 25 milj. latu 1934.gadā bija pieaudzis līdz 69 milj. latu 1937.gadā.  Latvieši taupīja un krāja…

Bet tad …1940.gada 17.jūnijā pāri Latvijas robežai pārnāca PSRS tanki. Sākās Baigais gads, kam sekoja 2.Pasaules kara šausmas… Pāri Latvijas zemei atkal staigāja okupācijas armijas-krievu un vācu…Latviešiem tika atņemts viss! Atkal!

Un atkal bija jādodas tālos ceļos… Kam paveicās- bēgļu gaitās uz Rietumiem, kam nepaveicās –izsūtījumā uz Austrumiem.

Otrā pasaules kara laikā Latvija zaudēja ap 600 tūkstošiem jeb 1/3 savu pilsoņu.  Kara  beigās Latvijā  bija palikuši tikai ap 1,4 miljoni no gandrīz 2 miljoniem pirmskara iedzīvotāju

 3. mēģinājums

Pēckara gadu bads, ko tik labi atceras mūsu vecāku paaudze- kara un pēckara bērni. Bet nu kādi nu tie spēles noteikumi bija…Tādos bija jādzīvo !

Un latvieši atkal centās sakārtot savu dzīvi. Un atkal taupīja un krāja. Lai būtu nodrošinātas vecumdienas.  Lai pensija, lai kāds rublis uz Krājkases grāmatiņas…

Bet tad …  PSRS sabrukums  atnesa Latvijai neatkarības atjaunošanu, bet kārtējo reizi pilnīgi sagrāva izveidoto tautsaimniecības struktūru.

90.gadu sākuma hiperinflācija, naudas maiņa no PSRS rubļiem uz repšikiem, un no tiem pret latiem. Pēc kursa 200:1… Ļoti personīgi un traģiski tas aprakstīts Edgara Liepiņa dienasgrāmatā „Parasta pilsoņa piezīmes”.  Viņš visu mūžu bija labi situēts, jo koncerti, jo haltūras,  jo peļņa.  Un visu mūžu bija taupījis un krājis vecumdienām…Jo tāda bija viņa latvieša daba! E.Liepiņš  pazaudēja visu, ko ļoti pārdzīvoja. Aktieris mira nabadzībā un trūkumā…

Un tie, kuri vēl bija iemanījušies kaut ko saglabāt pēc visām konvertācijām, pazaudēja pēdējo Bankā Baltija…

Kārtējā paaudze, kas pazaudēja visus savus uzkrājumus.

 Rezumējot

Latviešu pieredzi par pēdējiem 100 gadiem- nevienai paaudzei neizdevās paturēt, nosargāt un nodot nākamajai paaudzei dzīves laikā uzkrāto un ietaupīto. Jo iestājās force majore apstākļi, kas bija daudz spēcīgāki par cilvēka iespējām kontrolēt situāciju.

Pat vēl daudz sliktāk… Uzkrājumi-manta, kapitāls- radīja papildus apdraudējumu,  jo kaut vai deportācijām izsūtāmo sarakstus sastādīja tieši pēc mantiskā stāvokļa. Uzkrātā manta radīja nevis drošību, bet briesmas ! Turīgu ģimeņu  bērniem dzimtas uzkrātais kapitāls neatnesa bezbēdīgu un nodrošinātu nākotni, bet cīņu par izdzīvošanu Sibīrijas sniegos vai došanos līdzi vecākiem trimdā. Ar to, kas mugurā… Bagātā Emīlija Benjamiņa, kas Sibīrijā mira badā nāvē, bez spilvena zem galvas…

Un varbūt zemapziņas līmenī latvietī ir nostiprinājusies atziņa, ka dzīve ir tikai viena, un jādzīvo ir šodienai, pilnībā mainot uzvedības modeli un darbības psiholoģiju.  Jo neviens nezina, ko rītdiena nesīs…Ņem šodien! Visu ko vari! Lai pēc tam nav jānožēlo…

Tas zināmā mērā rada problēmas arī uzņēmējdarbības attīstībā Latvijā, jo biznesmeņi savus uzņēmumus neuzlūko kā ilgtermiņa projektus, kur īsto ražu ievāks tikai bērni un mazbērni. Tie ir īstermiņa pasākumi. Dabūt kredītu vai citu  naudu, kā piemēram uzmetot darījuma partneri, izshēmot naudu laukā uz savu personīgo kontu…Lai villa, BMVx 5, un laiskošanās siltas jūras krastā, un slēpošana Alpos…Vairāk neko nevajag !

 Un atnāca šīs tūkstošgades pirmā krīze…Latvijā- gan  globālā, gan lokālā; gan finanšu, gan ekonomiskā … Un situācija izrādījās kardināli atšķirīga no iepriekšējām krīzēm… Jo latviešiem uzkrājumu nebija…Bija kredīti ! Nomulsa gan krīze, gan latvieši…Ko nu ? 

Nu pirmais apmulsums ir pārgājis, un var  konstatēt zināmus rezultātus un tendences:

1) Skandināvu bankas  savus kredītus lielā mērā atgūs. Jo latvieši ir maksātāji! Nomaksāja baroniem par savām dzimtu mājām, nomaksās arī Skandināvu bankām .

2) Arī šajā krīzē, liels skaits latviešu ir devies bēgļu, šoreiz ekonomisko, gaitās uz ārvalstīm. Tautas skaitliskā sastāva zaudējumi, kurus latvieši vairs nevar atļauties,  ja grib sevi saglabāt kā etnosu. Šogad Latvijā būs tautas skaitīšana un varēs precīzāk aplēst zaudējumu apmērus, salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem.

3) Parādsaistības  ir vieglāk zaudēt nekā uzkrājumus!  Morāli noteikti, bet arī materiāli šī situācija tomēr ir daudz vienkāršāk atrisināma. Ir pieņemts kredītņēmējiem izdevīgāks Maksātnespējas likums, kas izmaksās ir kredītņēmējiem lētāks. Un es pazīstu jaunas ģimenes, kas atgriežas Latvijā, lai izietu maksātnespējas procedūru un sāktu dzīvi no jauna . Šeit…Latvijā ! Dzimtenē! Latviešu jaunā paaudze tikpat aukstasinīgi, kā ņēma pilnīgi neprātīgus kredītus mājokļu pirkšanai par astronomiskām cenām, iet uz bankrota procedūru. Tas viņus nebiedē un nesalauž, jo kaut kas ir mainījies mentalitātē, psiholoģijā–attieksmē pret lietām. Un bankām zināma mācība ir jādabū…

 Bet ir vēl kāda atziņa, ko latvieši ir ieguvuši no visām krīzēm…Kas tad bija tas, kas katru reizi, pazaudējot visu materiālo mantu,  ļāva salīdzinoši ātri visu atjaunot, atgūt un uzplaukt ? Atdzimt kā Feniksam no pelniem…atkal…un atkal!

Jā, latvieši ir tauta bez aristokrātijas, bet jau 19 gadsimtā latviešiem nebija analfabētu. Trīs ziemas skolā gāja visi latvieši, neatkarīgi no dzimuma un materiālā stāvokļa-gan meitenes, gan bāreņi. Nebūt ne visas bagātās Eiropas tautas varēja ar tādiem izglītības rādītājiem lepoties. Bet Krievijā analfabētisma problēmu  tikai pēc 17.gada revolūcijas sāka risināt.

Latvijas valsts jau no dibināšanas ir veltījusi vislielāko uzmanību tautas izglītības sistēmas uzlabošanai. Un rādītāji bija tam laikam spoži, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm. No valsts budžeta tautas izglītībai Latvija izdeva 15%, tai laikā vidējie rādītāji Eiropā bija 12 %. Visus skolotājus algoja valsts. No cara laika Krievijas triju klašu pamatskolas Latvija pārgāja uz 6 klasēm. Pēc statiskajiem datiem-1920.gadā bija 864 pamatskolas ar 2096 skolotājiem un 69866 skolēniem, bet jau 1934.gadā šie skaitļi ir:1904 skolas ar 9287 skolotājiem un 231533 skolēniem. Vidusskolu skaits dubultojās, bet to skolēnu skaits pieauga vairākas reizes. Vislielākā uzmanība tika veltīta skolotāja skaita palielināšanai un profesionālajai atbilstībai  izglītības kvalitātes prasībām. Skolotājs bija prestiža profesija! Latvijas valsts to panāca 15 gados !

Latviešu izglītības līmenis, kas bija augstāks kā citām tautām, bija tas, kas ļāva atkopties no visām krīzēm, kas ļāva izdzīvot gan izsūtījumā, gan trimdā…Un vēl sasniegt panākumus! Latviešu, un citu Baltijas valstu iedzīvotāju, izglītības līmenis arī bija viens no kritērijiem, kāpēc šeit izveidojas viens no PSRS visattīstītākajiem industriālajiem reģioniem.

 Un ar šo, varbūt tikai zemapziņā , noformulēto atziņu, ir izskaidrojama latviešu gandrīz maniakālā  apsēstība iedot saviem bērniem izglītību. Jo manta var zust…Bet izglītību atņemt nevar… Tā  glābs vienmēr! Savā ziņā latvieši ir pa savai modei notraktējuši Bībeles vārdus… Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog…

Bet šī krīze ir atšķirīga arī ar to, ka pierādīja, ka latviešu izglītības līmenis nav konkurētspējīgs. Citas tautas mūs ir apsteigušas! Tāpēc ļoti daudzi latviešu jaunieši pēc labas izglītības dodas uz ārvalstīm. Kā jaunlatvieši uz Tērbatu…

Ja Latvijas valsts grib iziet no krīzes un nostāties uz attīstības ceļa, tai vislielākā uzmanība ir jāvelta izglītības sistēmas sakārtošanai. Visnopietnākajām kvalitatīvajām reformām. Un ne ar mērķi ietaupīt, bet gan uzlabot izglītības kvalitāti!

Jo izglītība ir atslēga visam !

 Statistiskie dati un fakti ņemti no Arnolda Spekkes grāmatas Latvijas vēsture.

 P.s. Un vēl mazliet par pieredzes tēmu…Māris Čaklais…

 Es esmu bagāts

Es esmu bagāts – man pieder viss,

Kas ar mani ir noticis.

Ātri skrejošās laimes stundas

Un gaidu minūtes garās.

Bulvāri rudens liesmās

Un dubļaini pavasari.

Pēckara plānā maize

Un vēlākais “ēd, cik gribi”.

Ilgas pēc glāstiem

Un pati mīlestība.

Domas tīras kā krītošs sniegs

Un pa vidu netīras.

Atklātība kaila un tai

Nelietība pretī.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s